Manic Street Preachers "Lifeblood"


 
Ričijs Džeimss
Jānis Žilde

Jānis Žilde

09:37, 5. novembrī, 2004


Lieki atgādināt, ka ir divi dažādi Manic Street Preachers daiļrades posmi – pirms un pēc harismātiskā grupas ģitārista un idejiskā līdera Ričija Džeimsa mīklainās pazušanas (policija atrada tikai viņa mašīnu un personiskās lietas kāda tilta malā).


  • Citos portālos

Manic Street Preachers "Lifeblood" (Sony) 6/12

Lieki atgādināt arī, ka grupas labākie ieraksti ir cieši saitīti ar Ričiju, arī episkais veltījuma albums zudušajam draugam un iedvesmotājam “Everything Must Go” ir grupas pēdējais jēgpilnais vēstījums.

90. gadu vidū MSP bija kļuvuši par Apvienotās Karalistes superzvaigznēm un par trio jauno vilcējspēku kļuva garais un izstīdzējušais basģitārists Nikijs Vairs. Gadiem skrienot, dumpīgie “Velsas teroristi” ir kļuvuši par pieaugušiem vīriem, kas pelna savu iztiku ar to, kas viņiem padodas vislabāk, neviens neapstrīd solista un ģitārista Džeimsa Dīna Bredfīlda melodiķa talantu.

Šogad mākslinieki ir sarūpējuši jaunu studijas albumu “Lifeblood”, kurš kalpo kā vīru protests pret visām jaunajām un populārajām rokgrupām (Strokes, White Stripes, Jet). Tā vietā viņi piedāvā savdabīgu pieaugušo popmūzikas plati, par iedvesmas objektu izvēloties Deivida Bovija daiļardi, īpaši slaveno skaņdarbu “Ashes To Ashes”.

Reklāma

Daudzajās preses relīzēs, kas nākušas no MSP puses, rūdītiem grupas faniem mati celtos stāvus, izlasot, ko puiši pēdējā laikā klausās un no kā iedvesmojas: Jamelia, Dido, Top Gear u.c. Saprotiet mani pareizi, labai popmūzikai nav ne vainas, taču tā vietā, lai noliktu ģitāras pie malas un nodarbotos ar kaut ko noderīgu, Manic Street Preachers turpina taustīties un koķetēt ar politiskiem saukļiem.

Tiesa, plates pirmais singls “The Love Of Richard Nixon”, kas izklausās gluži vai pēc agrīnajiem Depeche Mode, ir savā ziņā ļoti labs, nenoliegšu, tas spēj uzjundīt zināmas nostalģiskas atmiņas, taču, lai noklausītos visu albumu kopumā, ir jābūt bezkompromisu fanam. Bredfīlda ģitāras skaņās pat iezogas kaut kas no U2 faķīra Edža (Edge), savukārt “A song For Departure” sākas gluži kā nesen grupas No Doubt pārstrādātais Talk Talk hits “It’s My Life”.

Ja esat MSP fans kopš pirmajiem ierakstiem, iesaku nebojāt sev garastāvokli, savukārt, ja grupas daiļardi pārzināt no 1998. gada “This Is My Truth, Tell me Yours”, šīs ieraksts neliks jums vilties.

Izdošanas datums 01.11.2004.



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Vērtējumu atslēga

12/12 Izcili
11/12Ļoti labi
10/12Labi
9/12Labi, bet līdz galam tomēr nepārliecina
8/12Nekas īpašs, bet kopumā pietiekoši labi
7/12Viduvēji
6/12Vietām labi, bet kopumā vāji
5/12Ciešami
4/12Ir dzirdēts vēl sliktāks
3/12Vāji
2/12Ļoti vāji
1/12Vairāk kā ļoti vāji
0/12Sliktāk nevar būt.

TVNET jautā

Kāpēc Anmary neiekļuva Eirovīzijas finālā? 4

Izvēlies atbildi



Kļūsti par reportieri