Calvin Harris "I Created Disco"

(Columbia)  

6/12

Bez lieka ievada atļaušos divos vārdos raksturot šā skotu dīdžeja un producenta debijas plati - "slikts LCD Soundsystem!".

Varbūt, ja šogad savus ierakstus nebūtu izdevuši nedz Simian Mobile Disco, nedz Justice, nedz jau minētais Džeimss Mērfijs jeb LCD Soundsystem, tad Kalvinam Harisam būtu labvēlīgs fons, uz kura izcelties, taču šodienas mūzikas industrijas piedāvājums inteliģentas deju mūzikas lauciņā ir pārāk vērtīgs, lai to atšķaidītu ar Harisa piedāvātajām 80. gadu mūzikas klišejām. Ja iepriekšējos gados koķetēšana ar 80. gadu estētiku bijusi pietiekoši neuzbāzīga un brīžiem pat ļoti gaumīga (pārsvarā gan nekomerciālās mūzikas lauciņā), tad līdz ar Kalvina Harisa "ierašanos" vārdu salikums "80. gadu mūzika" atkal var iegūt sliktu nozīmi.

Protams, nepārprotiet, es neapgalvoju, ka Hariss rada kādu neatgriezenisku ļaunumu, taču viņa šur tur presē izziņotā sadarbība ar Kailiju Minogu u.c. popzvaigznēm liek domāt, ka tieši Hariss būs turpmāko gadu popmūzikas skaņas arhitekts.

Te gan jāpiebilst, ka pats Hariss ir ne tikai veiksmīgs citu izpildītāju producents, bet arī tīri labs komponists - viņa debijas hits "Acceptable in the 80s" ir tiešām labs pophits. Veltījums visiem, kas dzimuši 80. gados: "I’ll do things for you if you were born in the 80s." - šeit prātā nāk kāda mūzikas recenzenta joks: "Vēlies tad atnākt un varbūt nopļaut mums mauriņu?"

Calvin Harris "I Created Disco". Foto: Publicitātes foto

Plati "I Created Disco" (vismaz ar humora izjūtu puisim viss kārtībā) ievada teicams basa gājiens un bīts skaņdarbā "Merrymaking At My Place", kam pa virsu Bekam (Beck) vai kādam 70. gadu fankam raksturīgs falsets un LCD Soundsystem raksturīgs deklamējošs teksts. Vienīgā problēma - specifiskais ritmiskais zīmējums pēc otrās minūtes sāk krist uz nerviem. "Colours" pamatā elegants sintezatora gājiens, kas piedziedājumā aizgūst harmonijas no 80. gadu Visage hita "Fade To Grey". Tā vien gribas tukšajās pauzēs iedziedāties: "We fade To Grey"! "This Is The Industry" iesākas gluži kā kāds Kraftwerk neizdots skaņdarbs, atkal falsets visas dziesmas garumā. Seko otrais albuma singls, manuprāt, neveiksmīgais "Girls" ar izteikti komerciālu piesitienu, jau minētais "Acceptable in the 80s" un 80. gadu fankmūzikas ietekmētais "Neon Rocks", kurā Hariss diemžēl nespēj izdomāt neko interesantāku par rečitējošu Mērfija garā ieturētu vokālu un epizodisku falseta iepīšanu.

Ar katru jaunu dziesmu albums kļūst arvien neinteresantāks, Hariss daudz kur atkārtojas, piemēram "Vegas" basa gājiens ir ļoti līdzīgs paša "Acceptable in the 80s". Arī tembru arsenāls ir visai ierobežots un tas falsets ... bezmaz vai katrā dziesmā.

Izdošanas datums - 18.06.2007.