Arctic Monkeys "Whatever People Say I Am That''s What I''m Not" (Domino) 9/12

Kā gan lai citādi izskaidro to, ka pirms dažiem mēnešiem pilnīgi nezināms Šefīldas kvartets ar diviem singliem iekaro pirmo vietu UK top 40 singlu topā un šonedēļ kļuvis par visātrāk pārdoto debijas ierakstu britu mūzikas vēsturē (pirmajā nedēļā pārdoti 363 735 albuma eksemplāri, līdz ar to pārspēts "Hear''Say" piecus gadus vecais rekords)? Un nav jau tā, ka Arctic Monkeys mūzika būtu kaut kas satriecoši novatorisks un interesants, gluži otrādi, puiši savā mūzikā spējuši apvienot jau zināmo "The Libertines" un "The Razorlight" raupjo, "Franz Ferdinand" artistisko skanējumu ar Maika Skinera (The Streets) cienīgām "ielu" dzīves ainām.

Protams, grupas mērķauditorija ir pusaudži, taču beidzot, šķiet, paši klausītāji ir skaļi pateikuši, ka viņiem nav vajadzīgi nekādi "fabriku" jaunizcepti varoņi, puišu salkanās grupiņas un neīsti rokeri...

Arctic Monkeys "Whatever People Say I Am That's What I'm Not". Foto: Publicitātes foto

Līdzīgu domu kādā intervijā pauž arī grupas "Pulp" līderis Džarviss Kokers: "Es domāju, ka šie panākumi ir ļoti svarīgi, jo tos puiši ir ieguvuši, īpaši nepiepūloties," komentē Kokers. "Vienīgais iemesls, kāpēc cilvēkiem patīk viņu mūzika, ir tas, ka viņi to paši noklausījās un atzina par labu esam. Tas ir kaut kas īsts un mūzikas kompāniju nesamākslots. Es domāju, ka visa mūzikas industrija tagad domā, ko nu darīt, kā to visu pārspēt un kā to visu varētu izmantot arī citu mākslinieku labā."

Ko tad tādu paveikuši šie "Arctic Monkeys"? Puiši popularizēja savu mūziku, izmantojot interneta sniegtās iespējas (daudzi noteikti zina "Myspace.com") - piedāvāja lejupielādēt savus mp3, tirgoja demo ierakstus koncertos, lēnām veidojot uzticamu fanu bāzi un rezultātā, neizlaižot nevienu komerciālu singlu, izpārdevuši Londonas "Astoria" zāles koncertu. Un, neskatoties uz to, ka grupas agrīnie ieraksti bija pieejami internetā ikvienam, viņu debijas albums "Whatever People Say I Am That''s What I''m Not" uzstāda jaunu pārdošanas rekordu!!! Vai tad tiešām interneta failu apmaiņas programmas iznīcina mūzikas industriju? Vai vienkārši cilvēkiem vairs nav tik viegli iesmērēt visu, ko lielie mūzikas bosi iecerējuši? Šodien reti kāds mūzikas melomāns nopērk plati un tad ir spiests secināt, ka nopircis "kaķi maisā". Interneta iespējas ļauj iepriekš noklausīties ierakstu un tad izlemt - maksāt par konkrēto disku vai nemaksāt.

Atgriežoties pie pašas plates, jāsaka, ka grupas lielākais trumpis ir solists un tekstu autors Alekss Tērners (Alex Turner), kura nedaudz piesmakusī balss organiski saaug ar spurainajām ģitārām. Brīžiem interesanta ir dziesmu uzbūve - ritmu maiņa, panciskie fona vokāli, kurus iedziedājis bundzinieks Mets Helders (Matt Helders). Labs piemērs ir trešais skaņdarbs "Fake Tales Of San Francisco", kas dziesmas vidū maina ritmu un 1,53 minūtē, iestājoties basa tēmai, rada vienu no plates spilgtākajiem brīžiem. Šādi muzikālie "knifi" ir atrodami visas plates garumā un paglābj to no iespējamas vienveidības.

Izdošanas datums 21.01.2006.