Nenogurdināmais modernā blūzroka ģitārists, vokālists un mūzikas izdevējs Džeks Vaits (Jack White) šonedēļ laiž klajā savu pirmo oficiālo soloierakstu «Blunderbuss». Lai radītu lielāku «troksni», viņš nolēmis plati izdot ne tikai pats savā Nešvilas mūzikas izdevniecībā «Third Man Records», bet aicinājis talkā tradīcijām bagāto, lielo «Columbia Records».
Jack White «Blunderbuss»
(Columbia/Third Man)
10/12
Sākotnēji Vaitam neesot bijusi doma par soloalbumu, viņš vienkārši pierakstīja jaunas dziesmas, jaunas idejas un lika tās kaudzītē. Kas zina, varbūt noderēs jaunam «The Dead Weather», «The Raconteurs» vai nu jau bijušās kundzes Kārenas Elsones (Karen Elson) soloalbumam. Tomēr, kad bija sakrājušās jau sešas, septiņas jaunas dziesmas, Vaits atskārtis, ka patiesībā gatavo plati pats sev. Atgādināšu, ka diemžēl «The White Stripes» oficiāli beidza pastāvēt pagājušā gada sākumā.
Kā intervijās komentē Vaits, jaunās dziesmas radušās no baltas lapas. Reizēm, uzaicinot studijā vairākus sesijas mūziķus, viņš ieslēdzies uz kādu brīdi vienā no studijas telpām, radīdams iespaidu, ka jau sen ir sacerējis kādu motīvu un dotajā brīdī to nopietni aranžē vai papildina. Vācot idejas platei, Vaits sevi reizēm piespiedis celties augšā pat 5 no rīta, lai diktofonā ierakstītu kādu nejauši radušos melodiju vai tekstu. Agrāk šādas idejas bieži netika piefiksētas un nākamajā rītā bija pagaisušas.
Studijā Vaits eksperimentējis ar diviem pavadošo mūziķu sastāviem - vienā muzicēja tikai dāmas, otrā kungi. Reizēm viņš šos sastāvus miksēja. Tomēr rezultātā visas dziesmas ierakstītas tieši tā, kā pats Vaits tās iecerējis, - nekādu kompromisu un rēķināšanos ar citu mūziķu ego.
Oriģināla bija 1.aprīļa singla izdošanas akcija - dziesma palaista gaisā hēlija balonos (skat. foto).
Muzikāli ierakstā saplūst daudzas 36 gadus vecā Džeka Vaita ietekmes. Gan kantri, gan blūzs, gan roks, gan fanks un souls.
Albuma pirmā dziesma «Missing Pieces» iesākas ar 1970. gadu elektriskās ērģeles motīvu, apaug ar grūvīgām bungām un vēsta par rītu pēc vētraini pavadītas nakts. «Sixteen Salteens» ir vienīgais albuma skaņdarbs, kurā tiek dotas skaidras norādes uz «The White Stripes» - agresīvs ģitāras rifs, teju histērisks dziedājums augstā balss reģistrā.
Savukārt sekojošais «Freedom At 21» iesākas ar analogi ielūpotu bungu ritmu «Led Zeppelin» Džona Bonema (John Bonham) garā, apaug ar tradicionālu ģitāras rifu un savdabīgu Vaita deklamāciju. Kantri noskaņa iezogas liriskajā «Love Interruption», arī albuma tituldziesmā «Blunderbuss». 1940. gadu boogie-woogie caurvij «I'm Shaking», savukārt simpātisks valša (3/4 vēl sastopamas pāris dziesmās) ritms atver bezbēdīgu popkantri hitu «Hip (Eponymous) Poor Boy», ko droši kādā no saviem ierakstiem varētu iekļaut, piemēram, Raiens Adamss.
Plati noslēdz džezisks motīvs pianista Deiva Brubeka (Dave Brubeck) «Take Five» ritmikā. Būtiskākā atšķirība - kantri vijole pa vidu un garastāvokļa maiņa dziesmas vidū, kas aiznes skaņdarbu psihedēliskā ģitāras solo un kaķu korim līdzīgās Vaita un pavadošo meiteņu vokalīzēs.
Saturiski, protams, Vaits starp rindiņām pieskaras sāpīgajam «The White Stripes» jautājumam, kaut kur fonā pulsē viņa pajukusī laulības dzīve (Elsone gan dzirdama ierakstā veselās trīs dziesmās), vientulības, vilšanās tēmas, tomēr kopumā Vaits klausītājiem sniedzis tieši to, ko no viņa gaida, - kvalitatīvu, emocionālu, personisku rokmūziku ar lielo R.
Izdošanas datums 23.04.2012.
