Ja šim skotu kolektīvam gada sākumā netiktu pievērsta pastiprināta uzmanība ("Sound Of 2008" 4. vieta), tad puišu debijas plate, visticamāk, būtu tikai viena no 100 citām šā gada debijām...
Glasvegas "Glasvegas"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Glasvegas "Glasvegas"
(Columbia)
8/12
Tomēr par šo Glāzgovas kvartetu runā jau sen, grupas atklājējs Alans Makgī (Alan McGee - atcerieties, viņš atklāja arī "Oasis") pat nodēvējis Glasvegas par labāko skotu grupu kopš The Jesus And Mary Chain. Žurnāls "Q" atzinīgi izsakās par grupas spēju sakausēt 80. gadu indie un 60. gadu Fila Spektora skaņu sienas elementus, arī citi mediji jau labu laiku jūsmojuši par grupas demo un izdotajiem singliem "Geraldine" un īpaši "Daddy''s Gone". Pēdējo no tiem savā versijā pat grasījusies iedziedāt Elvisa Preslija meita Liza Marija Preslija...
Beidzot albums (8. septembrī) ir klāt, un diemžēl daļēji sabrūk arī visa ap grupu būvētā mitoloģija, nē, es nesaku, ka albums ir neizdevies, gluži otrādi - tas ir labs, tomēr ne tik labs, lai būtu dēvējams par vienu no gada labākajiem, revolucionārākajiem u.tml. Iespējams, nominēšana gada atklājumiem (uzreiz aiz Adeles, Dafijas un The Ting Tings) nodarījusi grupai lāča pakalpojumu - grupas arsenālā nav globālu nesošu hitsinglu, proti, grupai nav tāds komerciāls potenciāls kā minētajiem māksliniekiem, līdz ar to "Glasvegas" burbulim agri vai vēlu jāplīst... Domāju, ja ap grupu nebūtu sacelta šāda ažiotāža, tad šis debijas albums būtu patīkams, nejaušs atklājums.
Tātad īsumā - "Glasvegas" ir grupa no Glāzgovas, Skotijas un tās sastāvā muzicē četri cilvēki - Džo Strammeram un Rojam Orbisonam vizuāli līdzīgais solists Džeimss Alans (James Allan), ģitārists Rabs Alans (Rab Allan), basģitārists Pols Donahjū (Paul Donoghue) un bundziniece Karolina Makeja (Caroline McKay), kura, starp citu, spēlē bungas gluži tāpat kā 60. gadu beigās "The Velvet Underground" Morīna Takere (Maureen Tucker), proti, vienmēr neizmantojot pilno bungu komplektu, bet vairāk spēlējot pa tomiem. Tas, protams, nav nekas pārsteidzošs, līdzīgi darīja arī jau pieminētie The Jesus And Mary Chain.
Albumā, kuru Ņujorkā producējis "Muse" un "Interpol" skaņu vīrs Ričs Koslijs (Rich Cosley), iekļautas desmit dziesmas, to ievada episkais "Flowers & Football Tops", kas veltīts skotu pusaudža Krisa Donalda nežēlīgajai nogalināšanai 2004. gadā, tam seko topos bijušais singls "Geraldine" (skat. video), kas stāsta par kādu meiteni vārdā Džeraldīne, kas pametusi savu dienas darbu, lai pievienotos grupai un koncertos tirgotu grupas vizuālo atribūtiku - krekliņus, nozīmītes, diskus u.tml. "NME" pat bija publicējuši blogu par īsto Džeraldīni .
Viens no emocionāli jaudīgākajiem skaņdarbiem ir spektoriskais "It''s My Own Cheating Heart That Makes Me Cry", kurā īpaši jūtams Alana skotiskais akcents, lieliska melodija ir arī pamatā liriskajam "Lonesome Swan", kuram iedvesmu Alans smēlies Andalūzijā, vērojot kādu novecojušu ūdens atrakciju - gulbi, kuru neviens bērns neizmantoja, dodot priekšroku modernākām izklaidēm. Par pašām dziesmām Alans sīkāk stāsta .
Pirmajā nedēļā albumam vajadzētu ierindoties pirmajā pieciniekā Apvienotās Karalistes topā, tas būtu likumsakarīgi, ņemot vērā ažiotāžu un intrigu...
Izdošanas datums - 08.09.2008.