Elektroniķi The Chemical Brothers šonedēļ atgriežas ar jaunu studijas plati, taču šoreiz vīrus sagaida nopietna konkurence - «jaunā reiva» mākslinieku plejāde.
The Chemical Brothers «We Are The Night» (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Chemical Brothers «We Are The Night»
(Virgin)
8/12
Pirms diviem gadiem izdotais hiphopa ietekmētais "Push the Button" vēl spēja uz vecajiem lauriem kļūt par notikumu ar lielo N, par spīti salīdzinoši vājajai albuma saturiskajai daļai, tad šogad elektroniskās mūzikas klasiķus Tomu Roulandu (Tom Rowland) un Edu Simonu (Ed Simons) gaida sīva konkurence par «labākās elektroniskās deju mūzikas» grupu. Simian Mobile Disco, Mstrkrft (bijušie «Death from Above 1979» dalībnieki), franču Justice, vācu Digitalism ir tikai daži no redzamākajiem elektroniskās deju mūzikas renesanses vārdiem...
Daudz kur presē jau izskanējis viedoklis: ja «The Chemical Brothers» turpinās «ražot» tik prognozējamus albumus, kuros, lai piesaistītu klausītāju, tradicionāli iekļauj tobrīd aktuālus viesvokālistus, tad drīz tandēms var zaudēt pat visuzticīgākos fanus.
Piemēram, plates minūti garajā ievadā kā viesvokālists piedalās amerikāņu (Bostonas) dziesminieks Vilijs Meisons (Willy Mason), vēlāk šis puisis dzirdams vēl vienā skaņdarbā «Battle Scars». Kāpēc tieši salīdzinoši blāvais dziesminieks Meisons? Visticamāk tādēļ, ka abus vieno izdevniecība «Virgin», nevis tādēļ, ka The Chemical Brothers būtu sajūsmā par viņa ierakstiem.
Pēc simpātiskā ievada seko, manuprāt, plates spēcīgākais skaņdarbs - titulkompozīcija «We Are The Night». Tas iesākas ar trokšņainu sintezatora efektu, no kura uzmanīgi «izlien» basa un bīta motīvs, to fonā papildina satraucoši izsaucieni, skaļums tiek kāpināts, līdz iestājas «pumpējošs» bīts ar klavieru arpedžiju motīvu centrā. Nekādu viesmākslinieku - tikai tīrs The Chemical Brothers: «We Are The Night», «We Are The Night» - ļoti labs. Interesanti, ka atsevišķi sampli un motīvi aizgūti no pašu puišu plates «Surrender» («The Sunshine Underground»). Neliek vilties arī sekojošais kopdarbs ar Klaxons skaņdarbā «All Rights Reversed»; aculiecinieki, kas redzējuši The Chemical Brothers koncertā nesen notikušajā Glastonberijas festivālā, apgalvo, ka tieši šis skaņdarbs ir viens no jaudīgākajiem.
«Saturate» ir neatšķaidīta, tīra elektroniska kompozīcija, kura uzbūvēta ar atsevišķiem dzīvo bungu pārrāvumiem, savukārt pirmais singls «Do It Again», kas ieturēts labākajās Toma un Eda tradīcijās, piedaloties Ali Love, ir plates kulminācijas brīdis. Tiesa, jūtams, ka puiši atteikušies no savas bigbīta pagātnes un cenšas mūzikā iekļaut vairāk elementu no fanka un disko.
Instrumentālais «Das Spiegel» ir viegls disko, ar harmonikas improvizāciju fonā, savukārt rotaļīgais «The Salmon Dance», piedaloties Fat Lip («The Pharcyde»), ir atgriešanās pie hiphopa estētikas, abi šie skaņdarbi, manuprāt, salauž plates plūdumu un ir lieki. Ar «Burst Generator» albums it kā atgriežas pie «jaunā reiva» apokaliptiskās koncepcijas, taču pati kompozīcija ir nomācoša un pēc savas uzbūves pārāk primitīva. Lielisks ir diskofanka ietekmētais «A Modern Midnight Conversation» (audio). «Harpoons» ir neliela divas minūtes ilga ambienta atkāpe, kas liriski pāraug simpātiskā kopdarbā ar Teksasas rokgrupu Midlake.
Atsevišķi skaņdarbi tiešām ir ļoti labi, taču kā albums tas diemžēl kārtējo reizi pārāk saraustīts, bez vienota plūduma... Daudz veiksmīgāk ar viesvokālistu izmantošanu galā tikuši, piemēram, Simian Mobile Disco.
Izdošanas datums - 02.07.2007.