The Walkmen «Heaven» (1)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Saspringtas darbadienas izskaņā piedāvāju kādu jaunu mūzikas ierakstu, kas liek uz brīdi apstāties un palūkoties apkārt. Vai tiešām ir tā jāskrien? Virs mums taču ir plašas debesis un miers - «The Walkmen» debesis un miers.

The Walkmen «Heaven»

(Fat Possum / Bella Union)

10/12

Ņujorkas rokgrupa «The Walkmen» maija beigās laidusi klajā jau septīto studijas albumu «Heaven», kurā, kā apgalvo paši grupas dalībnieki, beidzot ir atraduši iekšēju mieru. Ieraksta producenta Fila Eka (Phil Ek) virsvadībā albums tapis ātri, viegli un plānotajos termiņos, līdz ar to tas skan organiski un nesamocīti.

Albuma vajadzībām grupa sarīkojusi fotosesiju, kurā piedalījušās arī mūziķu sievas un bērni, tādējādi ilustrējot to, ka desmit gadu laikā «The Walkmen» kā grupa ir sasniegusi zināmu briedumu, visi puiši kļuvuši par atbildīgiem tētiem un grupa attālinājusies no dumpinieciskā postpanka, kas tai bija raksturīgs pirmsākumos (2002.gada albumā «Everyone Who Pretended To Like Me Is Gone»). Mūziķi vairāk pievērsušies akustiskākam, niansētākam skanējumam - dziedājums ir izjusts, aranžējumi neuzbāzīgi. Arī saturiski albums ir par atbildības uzņemšanos, par bērniem un draugiem.

«Mēs nodēvējām albumu šādi, jo tas likās piemērots vārds, lai apzīmētu plates kopējo plūdumu,» intervijā «Pitchfork» izteicies grupas solists Hemiltons Leithauzers (Hamilton Leithauser), kura balss saites, kā jau esmu rakstījis albuma «Lisbon» apskatā, ir vienas no izteiksmīgākajām un jaudīgākajām mūsdienu rokmūzikā, brīžiem radot asociācijas ar Roda Stjuarta vai velsiešu rokgrupas «Stereophonics» dziedātāja Kelija Džounsa (Kelly Jones) balss tembru.

The Walkmen «Heaven»
The Walkmen «Heaven» Foto: Publicitātes foto

Jaunajā platē lielākā daļa no dziesmām ir klusinātā, apcerīgā noskaņā. Albumu caurvij askētiskas akustiskās ģitāras arpēdžijas un Leithauzera neforsētais, bet vienlaikus jaudīgais vokāls. Zināmu mieru ienes arī Sietlas bārdaiņu «Fleet Foxes» līderis Robins Peknolds (Robin Pecknold), kura viesvokāls ieslēpts divās dziesmās - «No One Ever Sleeps» un «Jerry Jr.'s Tune».

Plates otrajā pusē iekļauti arī divi kustīgāki, nosacīti roķīgāki skaņdarbi - «The Love You Love» un titulskaņdarbs «Heaven». Protams, tie, kas gaida vēl vienu «The Rat» (manuprāt, vienu no pagājušā gadu desmita top10 rokdziesmām), var droši nemeklēt rokā šo albumu. Taču, ja tīk pacietīga rokmūzika ar zināmu nopietnības devu - «Tinderstics», «Spoon», «The National», tad jaunais «The Walkmen» ieraksts ir tieši tas, kas nepieciešams!

Rekomendēju!

Izdošanas datums - 29.05.2012.

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu