Maiks Skiners alias "The Streets" atgriezies ar trešo studijas vēstījumu "The Hardest Way To Make An Easy Living".
The Streets "The Hardest Way To Make An Easy Living" (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Streets "The Hardest Way To Make An Easy Living" (679) 7/12
Vairākas reizes pēdējo nedēļu laikā atkal un atkal atgriezos pie šīs plates, cerot, ka beidzot tā spēs mani uzrunāt ... taču diemžēl jāpiekrīt beigu beigās mūzikas presē dominējošajam viedoklim, ka "The Streets" trešā studijas plate ir pagaidām Maika Skinera vājākais darbs.
Ja 2002. gada šedevrs bija veiksmīgs konceptalbums, kas nodrošināja Skineram pasaules slavu, tad jaunajā albumā Skiners ir "uzkāries" kaut kur pa vidu. Dziesmas kļuvušas pareizas, pieglaustas, radio draudzīgas, pārlieku liriskas un pārlieku orientētas uz hiphopa un r&b tirgu.
Saturiski Skiners palicis uzticīgs savai idejai apdziedāt visu, kas notiek ar viņu un viņam apkārt - no vienkārša mājas dīdžeja Skiners šo 4 gadu laikā kļuvis par slavenību un stabilu vērtību britu mūzikā. Tiesa, rodas jautājums - cik lielā mērā tagad vienkāršs britu jaunietis spēs sevi identificēt ar Skinera apdziedāto slavenības hedonisko dzīves veidu, paranoju, sabiedrības krējuma ballītēm u.tml.?
Kaut kas līdzīgs 90. gadu vidū notika ar Oasis, kad Mančestras strādnieku ģimenes atvases brāļi Galaheri no vienkāršiem pašpuikām kļuva par miljonāriem-rokzvaigznēm. Vēsture rāda, ka Oasis pirmie divi albumi tā arī palikuši grupas augstākā virsotne. Vai Skineru gaida līdzīgs liktenis? Manuprāt - jā!
Ievadošais "Pranging Out" apdzied Skinera paranoju, paģiru galvassāpes, balsis, kas skan galvā u.tml. Sekojošais "War Of The Sexes" cenšas kāpināt tempu, taču rezultāts ir viduvējs Farela Viljamsa klons. "Hardest Way To Make An Easy Living" ir melodisks hiphops ar svilpošanu fonā, savukārt "All Goes Out The Window" apslāpē visu enerģiju ar salkanu lirisku melodiju, kas sasaucas ar iepriekšējās plates apšaubāmāko singlu "Dry Your Eyes". Vēl ļaunāk klājas ar vēl vienu lirisko balādi - "Never Went To Church", kas veltīta Skinera mirušajam tēvam, taču savā būtībā ir infantila spriedelēšana par reliģiju.
Seko divi vidēja tempa vidējas kvalitātes hiti "Memento Mori" un "Can''t Con An Honest John", līdz plate nedaudz atdzīvojas ar vadošo albuma singlu "When You Wasn''t Famous". "Hotel Expressionism" izklausās nepabeigts, savukārt ideoloģiskais "Two Nations" apdzied ASV un Apvienotās Karalistes kultūras savstarpējās attiecības, protams, runa pārsvarā ir par mūziku: "I''m proud we gave you people like John Lennon... even though you shot him as well".
Šoreiz viss, kas dzirdams albumā, pārsvarā notiek Skinera galvā un tā pa īstam nespēj uzrunāt klausītāju. Cerams, ka atkal pēc diviem gadiem Skiners spēs atgriezties ar jaunām un svaigām idejām. Pagaidām - "The Hardest Way To Make An Easy Living", visticamāk, nekļūs par vasaras ballīšu skaņu celiņu...
Izdošanas datums 10.04.2006.