Dave Gahan «Hourglass» (33)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Grupas «Depeche Mode» solists Deivs Gāns (David Gahan) nav tas čaklākais mūzikas industrijas darbonis, grupas fani jau pieraduši, ka jauns albums jāgaida trīs, četrus gadus.

Dave Gahan «Hourglass»

(Mute)

7/12

Pats Gāns savu pirmo soloalbumu gaidīja veselus 20 gadus. Beidzot šā gada 22. oktobrī klajā nācis 2003. gada platesturpinājums - soloalbums numur 2. - «Hourglass».

Nezinu, ko par šo plati domā daudzie Latvijā mītošie DM fani, taču es kā nefans domāju, ka «Hourglass» diez cik labs tomēr nav ... (komentāros lūdzu bez rupjībām). Pirmkārt jau, ja arī Gāns ir uzlabojis savas dziesmas sacerēšanas prasmes, līdz kolēģa Martina Gora radošajām virsotnēm viņam tomēr vēl tāls ceļš ejams. Otrkārt, Gāns nepiedāvā neko kvalitatīvi jaunu, rezultāts ir tikvien kā tāds viduvējs DM klons. Protams, īstenie fani šo plati iemīlēs un klausīsies, taču lielās mūzikas bildes kontekstā Gāna soloizgājiens nav īpašas uzmanības vērts. Intereses pēc vēlreiz noklausījos arī 2003. gadaun, ar šās dienas acīm skatoties, Gāna pirmajam albumam diez vai šodien dotu tik labu vērtējumu kā toreiz (8/12).

Jaunās plates muzikālais materiāls tapis «Playing the Angel» tūres laikā kopā ar Depeche Mode pavadošajiem mūziķiem - bundzinieku Kristianu Eigneru (Christian Eigner) un programmētāju Endrjū Filipotu (Andrew Phillpott), līdz ar to kopējais skanējums ir elektroniskāks, mazāk uz ģitāru motīviem balstīts, kā tas bija pirmajā albumā.

Foto: Publicitātes foto

«Kad mēs sākām, viņiem bija pāris motīvi, pāris idejas, taču ne veselas, gatavas dziesmas,» komentē Gāns. «Tā mēs lēnām sākām šo to ierakstīt un drīz secinājām, ka tas varētu būt labs pamats veselai platei. Man tas bija ļoti aizraujošs process, jo pakausī neelpoja izdevniecība, nebija jāuztraucas, kas šo ierakstu producēs, kad tam jābūt gatavam.»

Šādas epizodiski būvētas skaņu mājas sajūta diemžēl arī ir plates lielākais mīnuss, vairāki skaņdarbi rada sajūtu, ka tie nav līdz galam pabeigti, atsevišķi motīvi atduras pret sienu un nerod turpmāku attīstību, dziesmām trūkst melodiskuma, elektroniskais pavadījums ir morāli novecojis (tam nepiemīt nedz īsti 80. gadu unikālais analogais skanējums, nedz 2007. gada svaigums), ja salīdzinām to ar šodienas skanējumu.

Saturiski Gāns pievēršas savām iekšējām cīņām. «Es sāku vairāk pieņemt faktu, ka kļūstu vecāks,» viņš nosmej kādā intervijā. «Vienmēr manās dziesmās tematiski parādās šī skriešana laikam pa priekšu. Esmu 25 gadus vecs cilvēks 45 gadus vecā ķermenī. Es rakstu vairāk par šādām lietām - tāds es esmu un tas mani neapmierina. Vēl joprojām manī mīt kas tāds, kas paceļ savu neglīto galvu ... mans cīniņš pašam ar sevi.»

Muzikāli galvenais uzdevums bija būt maksimāli spontāniem. Gāns min kā piemēru skaņdarbu «Deeper and Deeper»: «Tas bija viena rifa motīvs, kuru mēs pakāpeniski apaudzējām ar skaņām,» viņš komentē. «Tehnoloģijas iespējas ļauj skaņdarbu apgriezt kājām gaisā. To izdarīt ir daudz grūtāk, kad spēlē ar tradicionālu dzīvo ansambli, ir iespējams mainīt aranžējumu, bet, lai radītu kādu citu atmosfēru, lieliski noder elektroniskās tehnoloģijas.»

Tieši minētais «Deeper and Deeper» arī ir visneraksturīgākais albuma skaņdarbs, Gāna balss šajā dziesmā kļuvusi īpaši dēmoniska... Vēl izdevies, manuprāt, ir ievadošais «Saw Something».

Izdošanas datums - 22.10.2007.

Komentāri (33)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu