Kā gan es cerēju, ka šis kļūs par vienu no maniem mīļākajiem gada albumiem, diemžēl mega mega singls «Bulletproof» (skat. video) arī izrādījās plates augstākā virsotne.
La Roux «La Roux» (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
La Roux "La Roux"
(Polydor)
9/12
Protams, līdzās vēl vienai Lielbritānijas raidkorporācijas BBC veidotā saraksta "2009.gada Skaņas" ("Sound of 2009") jaunajai zvaigznei "Little Boots", 20 gadus jaunā londoniete Ellija Džeksone (Elly Jackson) jeb "La Roux" (viņa izsēta kā piektā) izklausās krietni labāk, tomēr visas plates garumā vienveidīgie sintīpopa aranžējumi mazliet nogurdina.
"La Roux", ko patiesībā veido divi cilvēki - Ellija un pieredzējušais aizkadra cilvēks Bens Langmeids (Ben Langmaid), īpaši rūpīgi centušies pieturēties pie astoņdesmito gadu sintpopa tradīcijām, smeļoties ietekmes no "Yazoo", "The Human League" un "Depeche Mode" (īpaši DM "Speak & Spell" albuma). Tā arī lielākā plates problēma - visas dziesmas šķiet ļoti līdzīgas, izmantoto tembru bāze ierobežota un arī dziesmas nav tik spilgtas, izņemot, protams, "In for the Kill" un "Bulletproof".
Pirmo reizi izdzirdot "In for the Kill" uzreiz nespēju pierast pie Ellijas augstā reģistra, šķietami samocītā dziedājuma. Toreiz nodomāju: ja visa plate būs ar šādu vokālu, tad diez vai izturēšu ilgāk par pāris dziesmām. Ar laiku gan pie šīs balss pieradu un acīmredzot arī britu salu iedzīvotāji šo vokālu atzina par labu esam, vairākas nedēļas "In for the Kill" singlu noturot Apvienotās Karalistes topa pirmajā desmitniekā.
Pēc "Bulletproof" izdošanas kļuva skaidrs, ka Ellija prot dziedāt arī niknāk, pat puiciskāk, un šāds divu Ellijas dziedāšanas stilu androgīns sakausējums baudāms arī visā platē.
Laikam šogad vēl nevienu citu albumu neesmu noklausījies tik daudz reižu kā šo, daudzie vasaras atvaļinājuma auto pārbraucieni pagāja tieši "Bulletproof" zīmē ("Kasabian" jaunais albums arī ir fantastisks auto albums).
Tātad, plati ievada par "La Roux" vizītkarti kļuvušais "In for the Kill", kurā Ellija klausītāju ar savu spalgo vokālu notur tādā kā sasprindzinājumā visas dziesmas garumā. Seko "Tigerlily", kurā Ellijas balss iegūst pavisam citas nokrāsas, nedaudz smieklīga ir dziesmas vidū iekļautā atsauce uz Maikla Džeksona "Thriller", proti, spocīga Bena Langmeida (ja nemaldos) rečitēšana aizkapa balsī... Seko "Quicksand", kas pagājušā gada decembrī kļuva par "La Roux" pirmo oficiālo singlu, taču lielus panākumus neguva. "Bulletproof" dod albumam otro elpu un trāpa tieši sirdī! Sekojošais "Colourless Colour" arī ir lielisks - minorīgas noskaņas, patīkams kustīgs bīts ar galveno āķi pēc otrā piedziedājuma - 2. min. 31. sek. "I"m Not Your Toy", kas iecerēts kā pēdējais singls no albuma ir krietni vājāks par "In for the Kill" un "Bulletproof" un, visticamāk, pārāk lielus panākumus negūs, kaut, protams, skaņdarbs ir viegli rotaļīgs un melodisks. Seko pirmā plates balāde "Cover My Eyes" astoņdesmito gadu sintpopa romantiķu garā un "depešmodīgais" "As If By Magic". Plates otrā puse ar "Fascination", "Reflections Are Protections" un "Armour Love" lēnām izslīd no rokām ... diemžēl uz neatgriešanos.
Kopumā veiksmīga debija, kurā atrodams viens no gada labākajiem (ja ne vislabākais) popmūzikas singliem "Bulletproof"!
Izdošanas datums - 29.06.2009.