Lai orientētos visos populārās mūzikas žanros, virzienos, vēsmās un atzaros, agri vai vēlu būs nepieciešama akadēmiska izglītība, galu galā mūzikas pasaule ir tik dinamiska un mainīga, ka kļūst arvien grūtāk izsekot tās mutācijām. Tā, piemēram, pēdējo gadu fenomens dabsteps (dubstep) ir pamatīgi sazarojies, radot vairākus patiešām interesantus muzikālus pārsteigumus, viens no tādiem - par post dabstepu, "new-school dubstep" vai arī "aquacrunk" dēvētais wonky ("Google Translate" to tulko kā "ļodzīgs").

Pirmo reizi šis termins "uzpeldējis" 2008. gada vasarā, kad to savā rakstā "The Month In: Grime/Dubstep" iekļauj mūzikas žurnālists Martins Klārks (Martin Clark), raksturojot to "vairāk kā tēmu, nevis žanru". "Wonky" skeletu veido hiphopa apakšnovirzieni "hyphy" (Keak da Sneak, E-40), "crunk" (Three 6 Mafia), kā arī čipmūzika un dabstepa, graima un elektro sakausējums. Tātad "wonky" atšķirībā no tradicionāla dabstepa (Burial) vairāk sliecas hiphopa estētikas virzienā.

Kā spilgtākos "wonky" pārstāvjus Martins min divus Glāzgovas elektroniskās mūzikas māksliniekus - Rastiju (Rustie), kurš spilgti debitēja 2007. gadā ar lielisko EP "Jagz The Smack EP" un Hudson Mohawke, kurš nesen pievienojies izdevniecības "Warp" pulkam un izdevis EP "Polyfolk Dance".

Rastija hiphopa skanējums atšķiras, piemēram, no J Dilla vai Dabrye dzīvo samplu hiphopa (raksturīgs agrīnajiem hiphopa māksliniekiem) ar to, ka Rastijs smeļas iedvesmu arī salīdzinoši jaunos hiphopa stilos, tādos kā haifijs ("hyphy") un kranks ("crunk"), kuri bieži izmanto daudz sintētiskākas skaņu tekstūras.

Amerikāņu "wonky" virzienu pārstāv tādi projekti kā Flying Lotus, Starkey un Samiyam, savukārt Bristoles skolu - Joker, Gemmy un Guido un, protams, daudzi, daudzi citi...

Vairāk informācijas Martina rakstā "Pitchforkmedia"