Julian Casablancas "Phrazes for the Young"

(Rough Trade)

7/12

Protams, Interpol solista īstais vārds nav Džulians Plenti (Julian Plenti), tomēr interesanti, ka abus šos vīrus Džulianu Kasablankasu (Julian Casablancas) un Polu Benksu (Paul Banks) saista šādi mazi sīkumi. Abu skatuves vārdi ir Džulians, abi ir savās grupā solisti, abi ņujorkieši, abi muzicē šās desmitgades nozīmīgākajās (vienās no) rokgrupās ... Labs iemesls, lai salīdzinātu, kuram šis solo sānsolis izdevies sekmīgāk.

Patiesībā šogad dienas gaismu ieraudzījuši daudzu svarīgu grupu solistu un dalībnieku blakus/solo projekti. Atgādināšu tikai dažus no tiem: grupas Pulp solista Džārvisa Kokera (Jarvis Cocker) "Further Complications", Kalifornijas grupas Grandaddy solista Džeisona Litla (Jason Lytle) "Yours Truly, The Commuter", Glāzgovas Delgados solista Aluna Vudvorda (Alun Woodward) Lord cut-glass, Bruklinas kolektīva Tv On The Radio ģitārista Kipa Melona (Kyp Malone) Rain Machine, Sietlas folkeru Fleet Foxes bundzinieka J. Tillman, Absentee līdera jauns projekts, ex Blur Greiema Koksona (Graham Coxon) kārtējais albums un daudzi citi, protams.

Kasablankass intervijās neslēpj, ka "The Strokes" rindās valda haoss, grupa īsti vairs nefunkcionē kā vienots organisms, tā nespēj mobilizēties solītā jaunā albuma darbam. Atskatoties uz grupas daiļradi un pēdējo studijas plati "First Impressions Of Earth", viņš secina, ka "The Strokes" tomēr nav izmantojuši savu potenciālu uz 100%.

"Es vienmēr esmu domājis, ka mūsu uzdevums ir bijis paņemt kādu labu nekomerciālu lietu, foršu ideju un pacelt to masu patēriņa līmenī," viņš komentē. "Mēs to darījām, taču rezultātā mēs sasniedzām tikai alternatīvās mūzikas virsotni, bet nespējām kļūt par tik lielu grupu kā "Green Day" vai "Creed". 2001.gadā, kad sākām, mums bija jānomaina šāda tipa grupas, diemžēl pietrūka viens solītis."

Varbūt labi, ka tā. "The Strokes", manuprāt, savu "melno darbu" izdarīja godam un pateicoties viņiem, mēs iepazinām veselu jaunu postpanka kustības uzplaukumu.

Kamēr "The Strokes" nākotnes perspektīvas diez ko rožainas nerādās, Džulians vienkārši rīkojas. Pirmajā solo albumā viņš īsteno savas ambīcijas, sakausējot klasiskās mūzikas, 80.gadu sintezatorpopa un roka ietekmes. Modeļu aģentūras "Elite" bosa dēls Kasablankass atzinis, ka, smeļoties iedvesmu jaunajām dziesmām, bija ierakstījis īpašu izlasi ar dažādām dziesmām, kas viņu kaut kādā veidā uzrunājušas. Starp tām Džeksona "Beat it", Queen "Bohemian Rhapsody" u.c.

Albumu kopā ar producentu Džeisonu Leideru (Jason Lader) Džulians ierakstījis vairākās vietās - Losandželosā, Nebraskā un dzimtajā Ņujorkā. Kā plates līdzproducents iesaistīts Maiks Mogiss (Mike Mogis) no "Bright Eyes".

Protams, "Phrazes for the Young" ir "stroukisks", īpaši plates ievadošais skaņdarbs "Out Of The Blue", kurā dzirdama "The Strokes" raksturīga "džinkstoša" ģitāra, raksturīgs bungu ritms un vokāls. Tomēr ar katru jaunu dziesmu platē ieskanas "The Strokes" mūzikā nebijušas notis - popsīgi sintezatori, "bītīgāki" ritmi. Piemēram, vienā no labākajiem albuma skaņdarbiem "Left Right In The Dark". Plates pirmais singls "11th Dimension" ir pavisam atšķirīgs - tas pulsē savdabīgā sambas ritmā, ko papildina dažādi perskusiju klikšķi un piesitieni - šķiet, spēcīgākais albuma skaņdarbs.

Sekojošā "4 Chords of the Apocalypse" ir blūzīga balāde ir Ratatat raksturīgu divbalsīgu ģitāras solo, savukārt "Ludlow St" ir jocīgs elektronisks kantri valsis. Albuma pēdējās trīs dziesmas diemžēl atmiņā neiespiežas arī pēc desmit klausīšanās reizēm ...

Kopumā viduvējs ieraksts ar vienu ļoti labu ("11th Dimension") un vienu diezgan labu ("Left Right In The Dark") dziesmu.

Izdošanas datums - 02.11.2009.