Britu folkroka apvienība «Mumford & Sons» pirms trīs gadiem pārsteidza visu pasauli, pārdodot vairāk nekā 5 miljonus sava debijas albuma «Sigh No More» kopiju. Šogad šā Londonas kvarteta veiksmes stāsts turpinās. Jau šobrīd skaidrs, ka «Mumford & Sons» otrais albums «Babel» kļūs par gada komerciāli jaudīgāko debiju, visticamāk, viegli iekarojot Apvienotās Karalistes un ASV «Billboard 200» albumu topus.
Mumford & Sons «Babel»
(Island)
(8/12)
Industrijas eksperti lēš, ka pirmās nedēļas griezumā «Bābele» varētu tikt pārdota ap 600 000 eksemplāru, apsteidzot šā gada spēcīgākos pirmās nedēļas albumus - Džastina Bībera (Justin Bieber) «Believe» (374 000) un Madonnas «MDNA» (359 000). Vispār neviens cits rokmūzikas (šajā gadījumā vairāk folk) albums pēdējos četros gados nav spējis uzrādīt labākus rezultātus. Pēdējais lielais roka albums bija AC/DC «Black Ice» - pirmajā nedēļā 784 000 kopiju.
25 gadus vecais «Mumford & Sons» līderis Markuss Mamfords (Marcus Mumford), kas nesen apprecējās ar britu aktrisi Keriju Maliganu (Carey Mulligan), kopā ar saviem «Dēliem» būtībā ir kļuvis par britu mūzikas otru lielāko mūzikas eksportpreci aiz Adeles. Tas noteikti spārno un iedveš milzīgu pārliecību.
Šī pārliecība jūtama arī grupas jaunajā albumā, kas muzikāli ir gluži tāds pats kā «Sigh No More». Vienīgā atšķirība - tas skan vēl plašāk, pārliecinošāk, episkāk un diemžēl arī sterilāk.
Kas to būtu domājis, ka arī šādi akustiski instrumenti kā bandžo, vijole un akordeons var aizpildīt milzīgus stadionus un arēnas? Kāds mūzikas apskatnieks trāpīgi rakstījis -
«Mumford & Sons» nav mēģinājuši izdomāt jaunu divriteni, bet gan piedāvā šo pašu divriteni HD versijā.
Līdzīgi kā Adele, arī «Mumford & Sons» nespēlē pēc mūsdienu sintētiskās mūzikas industrijas noteikumiem - viņi ir vienkārši puiši, kas spēlē vienkāršu mūziku tautai. Amerikā šī folk/kantri tradīcija vienmēr ir bijusi cieņā («The Avett Brothers» un «The Lumineers» panākumi to apliecina), bet ja vēl tai piejauc klāt mazliet reliģisku simboliku, kas caurvij jauno «Bābeli» (Bābele, pilsētvalsts senajā Divupē. Aramiešu valodā Babilu – dieva vārti), piemet klāt Boba Dilana komplimentus, tad šāviens sanāk precīzi mērķī.
Jaunais albums, ko producējis Markuss Dravss (Arcade Fire, Coldplay), tapis grupas koncerttūres laikā. «Mums patīk spēlēt koncertus, pats par sevi saprotams, taču dzīvie koncerti kļuva arī par būtisku radošās darbības šķautni,» komentē mūziķi. «Mēģinājumos mēs turpinājām radīt un laiku pa laikam arī testējām jaunās dziesmas. Esam ļoti satuvinājušies, un katrs no mums radošajā procesā ieguldījis savu artavu.»
Tik tiešām vairākas no jaunā albuma dziesmām daudzi jau dzirdējuši grupas koncertos.
Kopumā «Babel» piedāvā to pašu, ko grupas debijas albums, ar pāris «bet». Lai arī dziesmas ir gana kvalitatīvas, neviena no tām nepaceļas līdz «Little Lion Man» augstumiem, lai arī skaņu inženieris ir bijis tas pats, kas «Sigh No More», albums ir pārproducēts - tas ir kā tāds uzpūsts balons. Arī saturiski Markuss vairāk uzdod jautājumus, nekā sniedz atbildes. Kaut gan arī šāds piegājiens, protams, ir daļa no uzvaru nesošas formulas un liek klausītājam iedziļināties un interpretēt gan dziesmās iestrādātos reliģiskos, gan filosofiskos simbolus pašam.
Izdošanas datums - 21.09.2012.
