Jaunais Birmingemas kvarteta «Editors» albums varētu patikt grupas «Depeche Mode» cienītājiem.
Editors «In This Light And On This Evening» (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Editors «In This Light And On This Evening»
(Kitchenware Records)
8/12
«Kaut kas bija jāmaina,» vēl pagājušogad kādā intervijā izteicies «Editors» solists Toms Smits (Tom Smith). «Ja mēs turpināsim spēlēt kā agrāk, mēs ilgi nepastāvēsim.»
Ja pirmajos divos grupas albumos 2005.gada bija jūtamas Joy Division, U2 un Radiohead ietekmes, tad jaunais ieraksts «In This Light And On This Evening» varētu iet pie sirds sintipopa cienītājiem.
Jauno muzikālo izmaiņu pirmais vēstnesis ir agresīvais singls «Papillon» (skat. video).
Solists Toms Smits, bundzinieks Eds Lejs (Ed Lay) un basģitārists Rasels Līčs (Russell Leetch) palikuši uzticīgi saviem instrumentiem, toties grupas ģitārists Kriss Urbanovics (Chris Urbanowicz) jaunajā platē savu instrumentu ir nomainījis pret sintezatoru.
Pēc pagājušā gada vasaras tūres kopā ar «R.E.M.», kad puiši atsākuši mēģināt un gatavot jaunu muzikālu materiālu, kaut kas nav licies īsti pareizi. «Mēs spēlējām jaunās dziesmas, taču radās sajūta, ka mēs atspēlējam savas vecās idejas,» atklāj Smits. «Tad Kriss beidzot skaļi pateica, ka kaut kas jāmaina, ka šāda muzicēšana viņu neiedvesmo, un nolika savu ģitāru malā.»
Jaunas vēsmas ieraksta procesā ienesis arī pieredzējušais producents Flūds (Flood), īstajā vārdā Marks Eliss. Viņš savulaik strādājis ar «U2», «Depeche Mode», «Smashing Pumpkins» un «The Killers».
Arī saturiski Smits kļuvis lielāks novērotājs, mazāk pievēršoties savām personīgajām kolīzijām, vairāk globālām, pat politiskām tēmām. «Eat Raw Meat = Blood Drool», piemēram, sacerēts tieši pirms gada, kad pasauli satricināja «Lehman Brothers» bankrots.
Līdz ar sintezatora ienākšanu, «Editors» kļuvuši tumšāki, atmosfēriskāki, radot asociācijas ar 1980.gadu vidus «The Cure» un, protams, ar kaudzi vācu sintipopa ansambļu. Arī Smita patosa pilnais baritons iederas šādā stilistikā, tiesa, es neesmu pārlieku lielā sajūsmā par šādām izmaiņām. Jā, «Papillon» patiesi ir spēcīgs singls un liekams blakus grupas labākajiem darbiem, taču kopumā albums ir diezgan vienmuļš. Vecie «Bullets» «Munich» un «Blood», manuprāt, stilistiski Smita balsij piestāvēja labāk...
Izdošanas datums - 12.10.2009.