Nesen ar sajūsmu noskatījos bērnības gadu mīļāko filmu "Beverly Hills Cop" (1984) ar Ediju Mērfiju galvenajā lomā un Hērbija Henkoka (Herbie Hancock) ģeniālo elektro sintezatora tēmu fonā.
Zoot Woman "Zoot Woman" (Wall Of Sound) 10/12
Vēlreiz pārliecinājos, ka daudz kas no 1980. gadu estētikas šobrīd ir atgriezies gan mūzikā, gan modē (tas, protams, nav nekāds jaunums). Atceros arī 2001. gada vasaru, kad kopā ar draugiem devāmies uz Trinstokas mūzikas festivālu un vienīgā kasete, kas mētājās mašīnā, bija tieši Zoot Woman lieliskais debijas albums "Living In a Magazine" (silti rekomendēju). 2003. gadā grupa atgriezusies ar jaunu muzikālo materiālu "Zoot Woman".
Grupai atkal pievienojies tās sākotnējais dalībnieks Stjuarts Prais (Stuart Price), kas pazīstams arī kā projekta Les Rythmes Digitales autors un Madonnas pēdējo ierakstu producents. Tās arī ir lielākās pārmaiņas Zoot Woman mūzikā, Praisa līdzdalība padarījusi mūziku mierīgāku, apcerīgāku, tomēr saglabājot fantastisko melodiskumu, kas bija raksturīgs "Living In A Magazine".
Albums prasa vairākas noklausīšanās reizes, lai sajustu tā kopējo atmosfēru, katrā ziņā manas pirmās izjūtas nebija viennozīmīgas. Plates pirmā kompozīcija, vienlaikus arī pirmais singls "Grey Day" ir loģisks turpinājums visam, kas bijis pirms tam, piedāvājot smeldzīgu 80. gadu popmelodiju, pulsējošu basa līniju un sintezatoru pavadījumu.
Protams, asociatīvi Zoot Woman ir tie paši Duran Duran, tikai ar itāļu uzvalciņiem un "Casio" sintezatoriem, tomēr Praisa pop ideāli ļāvuši grupai izveidot pašiem savu skanējumu, kas balstīts ne tikai 1980. gadu Pet Shop Boys estētikā, bet arī mūsdienu elektroniskās mūzikas novitātēs, īpaši franču tradīcijā - Daft Punk, Air, Etienne De Crecy u.c.
Viens no gada inteliģentākajiem un labākajiem popmūzikas ierakstiem, līdzās Postal Service (zināmas līdzības var saskatīt) un Barbara Morgenstern.
Izdošanas datums 29.09.2003.
Zoot Woman "Grey Day"
