Madonna «Confessions on A Dance Floor»

(Warner)

7/12

Kā intervijās skaidro pati māksliniece, jaunais albums uztverams divos līmeņos - tas ir vienlaikus izteikts deju mūzikas ieraksts: «Gribu, lai cilvēki lektu kājās un dejotu. Mans jaunais albums ir labai laika pavadīšanai uzreiz un bez apstājas,» un vienlaikus tas ir dziļi personisks vēstījums, kas prasa klausītāja ieklausīšanos un iedziļināšanos dziesmu vārdos.

Plates pirmais singls «Hung Up», kurā Madonna izmantojusi klasisku zviedru grupas ABBA («Gimme! Gimme! Gimme (A Man After Midnight)») semplu, jau iekarojis visus iespējamos mūzikas topus, un ne velti. Skaņdarbs, manuprāt, ir pietiekoši melodisks, protams, ABBAs klasiskais motīvs ir puse no panākumu atslēgas.

Turpinājumā uz īsu brīdi deju bīts norimst un atgriežas ar, iespējams, plates spēcīgāko dziesmu «Get Together», kas melodijas ziņā ir radniecīga Madonnas 80. gadu sākuma daiļradei, taču pavadošais bīts ir ļoti mūsdienīgs.

Albuma dziesmas sarakstījusi un līdzproducējusi gan dziedātāja, gan producents Stjuarts Praiss (Stuart Price), kas pazīstams kā projektu «Les Rhythmes Digitales» un lieliskā «Zoot Woman» dalībnieks. Tieši Praisa centieni balansēt starp 80. gadu estētiku, mūsdienu disko un popmūziku spēj noturēt plati zināmā līdzsvarā. Diemžēl albuma otrā puse nespēj uzturēt pirmo trīs dziesmu uzdoto tempu un enerģētisko lādiņu. Protams, Madonna nespēj arī iztikt bez sev tik tuvās Kabalas mācības skaņdarbā «Isaac». Plati noslēdzošais «Push Me», kas, šķiet, veltīts laulātajam draugam Gajam Ričijam, un «Like It Or Not» diemžēl īsti neatbilst deju mūzikas prasībām, kā arī neiederas «izcilu» dziesmu kategorijā.

Stilīgu bītu platē netrūkst, taču patiesi labu un vērtīgu dziesmu albumā, manuprāt, tomēr nav daudz... Baudāma deju mūzikas plate, taču nekas vairāk.

Labākās dziesmas: «Hung Up», «Get Together» un «Sorry».

Izdošanas datums 06.05.2005.