Muse "The Resistance"  

(Warner)  

9/12

Ar ko lai sāk? Daudz esmu rakstījis par iepriekšējiem grupas veikumiem 2006.gada ), daudz saņēmis arī kritiskus komentārus par to, ka tā īsti tomēr neesmu sajūsmā par Metjū Belamija (Matthew Bellamy) apokaliptisko pasaules muzikālo vīziju. Katram savs ... Jā, arī šoreiz jauno plati noklausījos ar lielu interesi, taču atzīties, ka tā mani saviļņojusi un pa īstam uzrunājusi, nesteigšos.

Tātad, "The Resistance" ir piektais albums Muse diskogrāfijā. Grupas pašu producētais albums tapis Ziemeļitālijā, to miksējis atzītais britu skaņu inženieris Marks Stents (Mark "Spike" Stent), kas strādājis ar "Depeche Mode", "The KLF" u.c..

Muse kā grupa šajā ierakstā ir spērusi vēl vienu solīti tālāk, proti, "Black Holes and Revelations" platē izvērstā pastardienas, citplanētiešu kolonizācijas, konspirācijas teoriju un paranojas tēma gan saturiski, gan muzikāli pacelta jaunā kvalitātē. Ievadošais "Uprising" ir uzvaras dziesma, kurā Belamijs ir pārliecināts, ka "viņi" (lai kas tie būtu) mūs nepiespiedīs, nekontrolēs un uzvara būs mūsu. ("They will not force us, They will stop degrading us, They will not control us, We will be victorious")

Muzikāli gan "Uprising" ieturēts "Melno caurumu" plates stilistikā, tomēr jau sekojošais titulskaņdarbs "Resistance" ieskicē jaunus vaibstus, proti, gaisīgu piano Maika Oldfīlda garā. Arī šajā dziesmā turpinās "pretošanās karš" kādam ļaunam pretspēkam, taču, kā pārliecināts ir Belamijs, mīla ir stiprāka par "viņiem". ("Will they find our hiding place? Is this our last embrace? Love is our resistance.")

"Albums ir pozitīvs un cerību pilns. Bija laiks, kad jutos paranoisks attiecībā uz pasaulē notiekošo, bet šis albums vairāk ir par cilvēces spēku un vēlmi nepadoties un sasniegt pozitīvas pārmaiņas," jaunās vēsmas dziesmu tekstos komentē pats autors.

Depeche Mode daiļrades cienītājiem visticamāk patiks plates trešais - viegli elektroniskais "Undisclosed Desires", savukārt Queen faniem - episkais "United States of Eurasia" (uz politologa Zbigņeva Brzezinska konspirācijas teorijas balstīta ideja par vienotu Eirāziju),", kurā sakausēti Fredijam Merkurijam raksturīgie simfoniskie vokāli, austrumu tautas mūzikas motīvi un nobeigumā liriska F.Šopēna ietekmēta klavieru sonāte. Ar šo skaņdarbu arī iezīmējas albuma jaunie vaibsti, proti, rokmūzikas un klasiskās mūzikas sastapšanās.

Protams, rokmūzikas vēsturē klasikas un roka sintēze vērojama jau 1960.gadu beigās un, īpaši 1970.gados, kad savu uzvaras gājienu piedzīvoja, tā dēvētās, progroka grupas ("Yes", "King Crimson" u.c.), taču pēdējos gados šāds simfoniskais roks bija reta parādība populārajā mūzikā. Muse šo tradīciju ir mēģināuši atdzīvināt. Starp albuma 11 kompozīcijām, piemēram, ir arī trīsdaļīgs F.Lista un F.Šopēna ietekmēts 13 minūšu garš simfonisks skaņdarbs "Exogenesis: Symphony", kuru Belamijs esot komponējis vairākus gadus. Stīgu grupa, timpāni, pūtēji ... viss kā simfonijā pienākas, to visu papildina roka bungu breki un Belamija falsets. Kšištofam Pendereckim noteikti būtu savs viedoklis par šo ... eposu.

Braiena Meja ģitāra dzirdama dziesmā "Guiding Light", savukārt skaņdarbs "MK Ultra" balstīts uz stīgu arpedžijām un masīviem sintezatoru vāliem un arī šajā dzesmā tiek pieminēti "viņi", kas tuvojas:

"They are breaking through They are breaking through"

"I Belong to You" pārsteidz ar salīdzinoši popsīgu britpopa klavieru pamatrifu, kas ilgst divas minūtes un tam sekojošu lirisku atkāpi franču mēlē. Skaņdarba vidusdaļā Muse raksturīgs simfonisks patoss, kulminācija un atgriešanās pie sākotnējas britpopa tēmas, šoreiz klarnetes pavadījumā.

Kopumā skanējuma ziņā masīvs, liels albums ... kā radīts stadioniem. Ja jums tīk lielas lietas, lielas sajūtas, tad "The Resistance" ir jums kā radīts.

Izdošanas datums: 14.09.2009.