Lai arī Mančestras, Kentas un Ņūkāslas apvienotā kolektīva «Everything Everything» debijas albums «Man Alive» (2010) neguva lielus komerciālus panākumus, tas tika nominēts prestižajai «Mercury» balvai un guva lieliskas atsauksmes no mūzikas apskatniekiem un kolēģiem - mūziķiem («Coldplay», Muse», «Elbow» ir fani). Šodien klajā nāk grupas otrais studijas albums «Arc», kurā «Everything Everything» mazliet vienkāršojusi savu skanējumu.
Everything Everything «Arc»
(RCA/Victor)
8/12
Pirmā albuma apskatā jau minēju, ka grupas centrā ir solista Džonatana Higsa (Jonathan Higgs) melodijas, kas būvētas, lēkājot pa oktāvām - no zemas nots uz falsetu, kā arī melodiju dinamiskā ritmika, kas aizgūta no 1980. gadu sākuma postpanka estētikas («XTC», «The Teardrop Explodes»). Klausoties grupas agrīnos ierakstus, rodas sajūta, ka Higss ir kā pārlieku satrakojies, uzbudinājies mazs bērns, kuram nenāktu par sliktu pāris stundas mierā un klusumā. Debijas albuma mūzika bija ļoti intensīva un lielās devās grūti klausāma. «Vienā dziesmā «Everything Everything» pamanījās salikt tik daudz muzikālus ideju, kā grupa «Stereophonics» spējusi visas karjeras laikā,» asprātīgi izteicies kāds no kritiķiem.
Ar jauno albumu grupa spērusi solīti tuvāk ikdienas klausītājam,
mazliet vienkāršojot dziesmu uzbūvi. Arī Higsa dziedājums, lai arī vēl joprojām nevaldāms, brīžiem ir gluži tradicionāls.
Jaunas dziesmas grupa sākusi sacerēt uzreiz pēc «Man Alive», un būtībā albums bija pabeigts jau 2012. gada rudenī, taču, izdevēji nolēma nogaidīt un plati izdot pēc Ziemassvētku tirdziņa kaislībām. Viena no pirmajām dziesmām, kas tapusi, ir aktuālais singls «Kemosabe» - tajā vēl jūtama debijas albuma intensitāte un, manuprāt, ir ieraksta spēcīgākais paraugs (skat. audio). Dziesmas nosaukums ir norāde uz populāro Amerikas indiāņu varoni Tonto, kas ir uzticams Teksasas reindžera «The Lone Ranger» pavadonis.
Otrs spēcīgākais plates skaņdarbs ir ievadošais «Cough Cough» (skat. video), kas muzikāli ir kā tilts no sarežģītā debijas albuma uz «Arc». Arī albuma nosaukums, lai arī burtiski arhitektūrā nozīmē lokveida pārsegumu starp balstiem, ir dziļi simbolisks. Varbūt grupa domājusi krāšņo varavīksnes loku...
Viens no jauninājumiem grupas skanējumā ir taustiņinstrumenti, kas īpaši izceļas plates liriskajās kompozīcijās. Agrāk uz skatuves laiku pa laikam taustiņus bija spiests spēlēt pats Higss, taču tagad talkā uz pilnu slodzi koncertos ņemts vēl viens mūziķis, kas savulaik muzicējis ar Pīteru Gabrielu.
Uz dinamisko dziesmu fona īpaši izceļas orķestrētais «Duet», kas tapis Bītlu «Eleanor Rigby» iespaidā. Popsīgākais varētu būt «Armourland», kas skanējuma ziņā mazliet atgādina «TV on The Radio». Šur tur ieskanas kaut kas no «Tears for Fears», Gabriela un pat «Coldplay».
Albums iesākas ļoti cerīgi - pirmie divi skaņdarbi ir īpaši jaudīgi, taču turpmākajās kompozīcijās
grupa, cenšoties radīt ko vienkāršāku, tomēr sapinas savā meistarībā.
Un tehniskās meistarības vīriem tiešām netrūkst, par ko var pārliecināties koncertos.
Ierakstā kopumā iekļautas 13 dziesmas, kuras, gluži kā pirmo plati, producējis elektroniskā superprojekta «Faultline» autors Deivids Kostens (David Kosten).
Izdošanas datums - 14.01.2013.
