Kopš Ņujorkas trio «Yeah Yeah Yeahs» debijas plates «Fever to Tell» paskrējuši jau desmit gadi. Notikusi loģiska attīstība - no garāžroka un spurainām, pancīgām ģitārām uz sintezatoru un bungmašīnu bītu piesātinātu popmūziku.
Yeah Yeah Yeahs «Mosquito» (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Yeah Yeah Yeahs «Mosquito»
(Interscope)
8/12
Arī jaunais, ceturtais grupas albums «Mosquito», tāpat kā 2009. gada «It's Blitz!» ir vairāk pop ieraksts nekā dedzīgs postpanks, kas caurvija agrīnos «Yeah Yeah Yeahs» mazalbumus, tikai diemžēl, neskatoties uz gaumīgajiem tembriem, aranžējumiem, tajā pietrūkst pamatīgu, uzrunājošu kompozīciju. Varbūt ar dažiem izņēmumiem.
Šajā platē soliste Kārena O, ģitārists Niks Ziners (Nick Zinner) un bundzinieks Braiens Čeiss (Brian Chase) turpina sadarbību ar jau iepriekš ar «Yeah Yeah Yeahs» strādājušo «TV on the Radio» dalībnieku Deivu Siteku (Dave Sitek) un Niku Launiju (Nick Launay - PiL/Slits/Gang of Four). Savu pirkstu ierakstam pielicis arī «LCD Soundsystem» autors Džeims Mērfijs (James Murphy) - viņš producējis dziesmu «Buried Alive». Minētajā dziesmā dzirdams arī, manuprāt, diezgan neiederīgs (atgādina kaut ko no «Linkin Park» estētikas) reps Dr. Octagon izpildījumā
«Tas ir tāds kā «Yeah Yeah Yeahs» soula ieraksts - vismaz mūsu versija par tādu,»
saka «Siouxsie & The Banshees» vokālistes Sūzijas Sū (Siouxsie Sioux) balss līdziniece Kārena, piebilstot, ka tajā kaut ko sev atradīs ikviens mūzikas cienītājs. Noskatieties un noklausieties pievienoto video, kurā grupa komentē katras dziesmas tapšanu.
Muzikāli katra dziesma ir interesanti aranžēta. Ievadošajā «Sacrilege» dzirdams gospeļkoris, «Subway», kas ir veltījums dzimtajai pilsētai ritmiski balstās uz vilciena riteņu monotonās klabēšanas, «Under the Earth» savukārt ir «Yeah Yeah Yeahs» versijas par regeju, šur tur ieskanas kaut kas līdzīgs «Yeasayer» jokainajai elektronikai, NLO tēmai veltīto «Area 52» varētu raksturot kā «No Doubt» zem LSD, savukārt noslēdzošais «Wedding Song» ir skaists reveranss «The Cure» lēnajām «Disintegration» laika dziesmām.
Kopumā solīds ieraksts.
Izdošanas datums - 15.04.2013.