Daft Punk «Random Access Memories» (32)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Franču duets «Daft Punk» radījis hrestomātisku ierakstu, kurā gan albuma vāciņš, pašu vizuālais tēls, gan katra dziesma (katrs platē izmantotais instrumenta tembrs) ir mūzikas vēstures citātu pilns. Ar šo albumu «Daft Punk» mūziķi atgriezušies pagātnē, lai spētu atrast jaunu ceļu uz priekšu. «Šis ieraksts izklausās, it kā būtu tapis 1970. gadu beigās, 80. sākumā, tikai kādā paralēlā universā,» trāpīgi vienā no albumu promo videointervijām teicis Farels Viljamss (Pharell).

Daft Punk «Random Access Memories»

(Daft Life, Columbia)

10/12

Šādas promo intervijas, kas vienlaikus ir informatīvas un izglītojošas, ir aptuveni desmit (skat. resursos), un tajās duets iepazīstina ar plates viesmūziķiem, kas daudzos gadījumos ir arī Tomā Bageltera (Thomas Bangalter) un Gaja Manuela (Guy-Manuel) muzikālās ietekmes.

Video: collaborators

Pēdējos gados, manuprāt, neviens mūzikas albums nav saņēmis tik lielu mediju uzmanību kā «Random Access Memories» - katrs sīkākais mūzikas fragments, attēls, informācijas druskas tika kāri tvertas un publicētas. Šogad, šķiet, tikai Deivida Bovija un Džastina Timberleika ieraksti rezonējuši kaut cik līdzvērtīgi skaļi.

Jaunais ieraksts seko 2005. gada ierakstam «Human After All», koncertalbumam «Alive 2007» (2007) un 2010. gada skaņu celiņam «Tron: Legacy».

«Random Access Memories»
«Random Access Memories» Foto: Publicitātes foto

Kā jau minēju, šis albums ir pilns ar citātiem - albuma nosaukuma burtu šrifts ir identisks Maikla Džeksona (Michael Jackson) «Thriller» (skat. attēlu), mūzika ir absolūts 1970. gadu disko, soula, softroka un fanka kokteilis, pašu mūziķu vizuālais tēls aizgūts no 1974. gada filmas «Phantom of the Paradise» (skat. filmas reklāmas rullīti). Ja godīgi, neesmu drošs, vai šāds ieraksts spēs izturēt laika pārbaudi un nostāties blakus labākajiem ēras disko un fanka ierakstiem.

Vai tas ir labi, ka katra dziesma albumā atgādina kādu citu no 1970. vai 80. gadiem?

Katrā ziņā šobrīd izskatās, ka šādu plati klausītāji ir gaidījuši ar lielu nepacietību un, visticamāk, jaunnedēļ «Random Access Memories» sitīs daudzus pirmās nedēļas pārdošanas rekordus.

«Daft Punk» ir perfekcionisti. Viens no albuma viesmāksliniekiem - leģendārais itāļu disko meistars Džordžio Moroders (Giorgio Moroder) intervijā stāsta, ka, piemēram, Tomass (vai Tomā) Bangelters vokodera tembru vienai dziesmai meklējis veselu nedēļu. Viņam šādi meklējumi savulaik ilguši maksimums stundu. Šis fakts ilustrē dueta ārkārtīgi nopietno attieksmi pret skaņu, pret katru tembrālo niansi. Pats ieraksts norisinājies maksimāli analogi, atgriežot dvēseli deju mūzikā, kas 21. gadsimtā ir pārvērtusies par «plastmasas izstrādājumu».

Atgriežoties pie citātiem, minēšu dažas pirmās asociācijas.

Ievadošais «Give Life Back to Music» jau ar pirmajiem akordiem ļoti atgādina Fila Kolinsa (Phil Collins) «Easy Lover» dziesmas sākumu. Tieši sākumu. Protams, pēc brīža jau dziesma sāk pulsēt elegantā vidēja tempa fanka grūvā ar fantastisko fanka klasiķa Naila Rodžersa (Nile Rodgers) melodisko ritma ģitāru un minēto «Daft Punk» vokodēto dziedājumu, bet Kolinsa dziesmas citāta sajūta paliek. Iespējams, tas ir apzināts solis. Noteikti, ka tā tas ir. Līdzīgi kā ar Džeksona «Thriller» šriftu...

Vēl viens piemērs. «Instant Crush», kurā dzirdams «The Strokes» solists Džulians Kasablankass (Julian Casablancas), arī tieši sākuma daļā ļoti atgādina klasisko «The Alan Parsons Project» hitu «Eye in the Sky» (1982). Vai «Beyond» - soulmūziķa Bila Vitersa (Bill Withers) klasisko «Lovely Day»... utt.

Šādi atsaucoties uz sava laika labākajiem popmūzikas paraugiem un nogādājot tos top40 radiostaciju A rotācijā (daudziem tas nav izdevies), «Daft Punk» būtībā 2013. gadā ir sarīkojuši revolūciju. Iedomājies, kaut kur pa vidu starp Krisa Brauna un Nikijas Mināžas jaunajiem grāvējiem pēkšņi sāk skanēt klasisks 1970. gadu diskofanks, kas mūsdienās dzirdams vairs tikai kādās oldies stacijās. Un to paveikuši noslēpumaini franču roboti, kuru dzīslās, kā izrādās, plūst cilvēku asinis.

Iespējams, šis albums iezīmē noteikta veida «plastmasas mūzikas» norietu, tādu kā īsu siltas, dvēseliskas mūzikas atelpas brīdi pirms kārtējās debilizācijas?

Baudām mirkli!

Izdošanas datums - 16.05.2013.


Komentāri (32)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu