Lady Gaga «ARTPOP» (50)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Pirms diviem, trim gadiem Lēdija Gāga (Lady Gaga) bija tvitera karaliene, šokējošākā, skandalozākā popzvaigzne, kas pārsteidza pasauli ar kleitu no gaļas, ierašanos uz balvas ceremoniju milzīgā olā, skaļiem politiskiem paziņojumiem utt. Gāgas personība un vizuālā komunikācija tolaik uz brīdi aizēnoja mūziku, taču 2013. gadā, kad pašu Gāgu publicitātes ziņā ir pārspējusi Mailija Sairusa, tas pats egomaniaks Kanje Vests ar savu beibi u.c. «karstāki» mākslinieki, Gāgas mūzikai atkal pievēršam lielāku vērību. Un izrādās, Džekam Vaitam (Jack White) savā ziņā bijusi taisnība, sakot, ka «Gāga ir mākslīgs tēls bez dziļākas nozīmes».

Lady Gaga «ARTPOP»

(Interscope)

7/12

Tas, ka Mailija ar savu seksīgo tverkingu ir 2013. gada skandalozākā zvaigzne, ir fakts. Arī skaitļi - pārdoto albumu kopijas - ir arguments. Gāgas iepriekšējais albums «Born This Way» (2011) nedēļas griezumā ASV pārdots 1,1 miljons eksemplāru, jaunais Lēdijas «gāginājums» turpretī tikai 258 000. Turklāt otrajā nedēļa tas piedzīvojis dramatisku kritumu no 1. uz 8. vietu ar pārdotām 46 000 kopiju. Tas ne tuvu nav komerciāli veiksmīgs starts zvaigznei ar Maikla Džeksona ambīcijām.

Protams, ja meklējam saturu, iedziļināmies, tad vienmēr jau ko dziļu arī atradīsim. «ARTPOP» ir citātu pilns. Piemēram, uz plates vāka ir atainota amerikāņu tēlnieka Džefa Kūnsa (Jeff Koons) Gāgas skulptūra ar Botičelli gleznas «Venēras dzimšana» fragmentiem. Gāga koķetē ar pantomīmu, performances mākslu (par viņas domubiedreni kļuvusi performances mākslas leģenda Marina Abramoviča), popārtu, dažādiem populārās mūzikas žanriem, to skaitā hiphopu un R&B utt.

Taču dziļākā būtībā vienā «Bon Iver» dziesmā ir vairāk dziļuma un jaudas nekā visos Gāgas albumos kopā.
ARTPOP
ARTPOP Foto: Publicitātes foto

Pati Gāga par augstās mākslas un popmūzikas sapludināšanu ir sajūsmā, taču viņa nav nedz pirmā, nedz, visticamāk, arī pēdējā, kas aizdomājusies līdz šādai koncepcijai. «The Velvet Underground» un Endijs Vorhols, «Roxy Music», Deivids Bovijs, Džons Lenons un Joko Ono un galu galā tā pati Madonna (Galahers taču nodēvēja Gāgu par «Madonna-lite») ir īstenojuši ko līdzīgu.

Atmetot visu ārišķīgo, paliek mūzika, un tas ir galvenais. Nav jau, protams, šī mūzika galīgi zemē metama, taču arī pēc piecu reižu noklausīšanās tikai atsevišķi motīvi, atsevišķas frāzes, elektroniskā basa rifi iespiežas atmiņā un tā pa īstam nostrādā. Veiksmīgs ir «Venus», arī jau labi zināmais «Applause», kas, manuprāt, ir labākā plates dziesma, «G.U.Y.» grūvīgais bīts un bass. Savukārt eksperiments ar hiphopu dziesmā «Jewels n' Drugs» (ar reperiem T.I., Too Short un Twista) vairāk izklausās kā pārpratums, arī dziesma ar R.Keliju (visu cieņu Kelijam. Gaidu viņa jauno «sexy» albumu «Melnās biksītes»), izskan kā parodija par R&B, nevis nopietna sadarbība.

Acīmredzami Gāgas atklātie video, kuros dziedātāja pilnīgi kaila izpilda Abramovičas izstrādātos rituālus, kopumā vispār lielā aizraušanās ar mākslu, nedaudz atgrūdusi viņas fanus, kuri gaida jaunu «Bad Romance», «Poker Face» vai «Just Dance» (starp citu, mans mīļākais Gāgas skaņdarbs, blakus «Judas»).

Stratēģiski «ARTPOP» varbūt arī ir pareizs solis, taču, iespējams, tas ir Gāgas īsās valdīšanas ēras beigu sākums.

Izdošanas datums - 06.11.2013.

Komentāri (50)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu