10. Blood Orange «Cupid Deluxe»

Par šo projektu TVNET slejās rakstījuši neesam. Tāpēc labojam šo kļūdu. Tiesa, par cilvēku vārdā Devons Heinss (Devon Hynes), kas stāv aiz «Blood Orange», esam stāstījuši gan. Pirmkārt jau viņa sākotnējā indīmūzikas projekta «Lightspeed Champion» kontekstā, otrkārt par Heinsu kā producentu. Tieši viņa spalvai pieder fantastiskais Solanžas Noulsas (Solange Knowles) - jā, Bejonsē jaunākās māsas, mazalbums «True» (2012).

Šogad izdotais «Cupid Deluxe» ir jau otrais «Blood Orange» albums, un tas muzikāli balansē starp trauslu R&B, neosoulu, fanku (elegantas saksofona iespēles) un elektroniku. Platē dzirdami vairāki interesanti viesmūziķi - Ņujorkas, Bruklinas dueta «Chairlift» soliste Kerolaina Polačeka (Caroline Polachek) Deivids Longstrets no «Dirty Projectors», Heinsa draudzene Samanta Urbani no grupas «Friends», «Clams Casino» u.c.

Fantastiska ir mazliet piemirstās britu grupas «Mansun» dziesmas «I Can Only Disappoint U» kaverversija

. Heinss pats ir brits un labi pārzina 90. gadu britu salu rokmūziku.

Diemžēl šā gada nogalē Heinsa dzīvē notikusi traģēdija - nodedzis viņa Ņujorkas dzīvoklis ar visiem ierakstiem, aparatūru, tērpiem un galvenais - uzticamo draugu sunīti Kupidu. Jācer, ka darbs ar Solanžas jauno plati šo neveiksmi vismaz daļēji finansiāli nosegs un nākotnē šis talantīgais vīrs mums dāvās arvien jaunus muzikālus pārsteigumus.

Labākās dziesmas: «You're Not Good Enough», «Chosen».

9. Danny Brown «Old»

Ja topā neliekam Kanjes Vesta «Yeezus», tad daudz citu versiju no hiphopa mūzikas šogad nemaz nav. Blakus debitantam «Chance the Rapper» augstu reitingu kritiķu gada pārskatos ieguvis 32 gadus vecais Denijs Brauns (īstajā vārdā Daniel Dewan Sewell). Arī mūsu pašu «Dirty Deal Audio» reperis ansis (lasi interviju) atzinīgi izteicies par šo savdabīgo savulaik industriālās Detroitas reperi.

«Old» ir Brauna trešais albums un pirmais, ko izdod lielā izdevniecība. Pirms tam Brauns savus ierakstus izdeva pats. Plates skanējumam savu pirkstu pielikuši gan amerikāņu, gan britu producenti. Kā viesmūziķi albumā dzirdami kolēģi Fredijs Gibss (Freddie Gibbs), «ASAP Rocky», «Schoolboy Q» u.c., kā arī Monreālas duets «Purity Ring» un britu popmūzikas dūda Čārlija XCX (Charli XCX), kuras uzstāšanos šovasar baudījām «Positivus» festivālā.

8. Jai Paul «nopludinātie demo»

Elektronisko mūziku top10 šogad pārstāv indiešu izcelsmes britu producents un mūziķis Džejs Pols (Jai Paul), kurš pirmo ievērību izpelnījās ar 2007. gada fantastisko skaņdarbu «BTSTU». Turpmākos gadus par Polu ar milzīgu entuziasmu rakstīja visi iespējamie mūzikas blogeri, līdz 2010. gadā viņš noslēdza līgumu ar «XL Recordings». «BBC Sound of 2011» pat ierindoja Džeju starp 2011. gada potenciālajiem atklājumiem. «BTSTU» panākumi turpinājās ar to, ka dziesmu samplēja gan Dreiks, gan Bejonsē, un būtībā visas durvis Polam bija vaļā.

2012. gadā mūzikas blogus pāršalc jauns skaņdarbs «Jasmine (Demo)», taču pilnais albums tā arī netiek izdots.

Šā gada aprīlī mistiskā kārtā šis ilgi gaidītais albums nopludināts «Bandcamp» lapā. Tiesa, gan pats Pols, gan izdevēji uzreiz steidza paziņot, ka tas nav solītais albums, bet gan Džeja neizdoto demo izlase. Interesanti, ka nerimst spekulācijas, vai šo albumu nenopludināja pats mūziķis. Kad tad īsti tiks izdots «īstais albums», informācijas nav.

Demo vai īsts, šis muzikālais materiāls jebkurā gadījumā ir ļoti

interesants agrīnā Prinsa, D’Angelo, Diplo un Madlib estētikas sakausējums.

Brīnišķīga ir Dženiferas Peidžas dziesmas «Crush» kaverversija.

7. Sky Ferreira «Night Time, My Time»

Uz TVNET radara šī 21 gadu vecā Losandželosā dzimusī aktrise, modele un dziedātāja Skaja Fereira (Sky Ferreira) figurē jau kopš 2010. gada. Beidzot, teju pēc sešu gadu ilga darba, dienas gaismu šogad ieraudzījis mākslinieces debijas albums «Night Time, My Time», kas droši liekams gaumīgās popmūzikas plauktā blakus Čārlijai XCX, Lordei (Lorde), «I Blame CoCo», Džesijai Veirai (Jessie Ware) u.c.

Jau kopš 14 gadu vecuma, lai izvairītos no garlaicīgajām mācībām skolā, meitene komponējusi dziesmas un publicējusi tās «Myspace», līdz viņas pūliņus atzinīgi novērtējis zviedru producentu tandēms «Bloodshy & Avant». Kad 17 gadu vecumā viņa noslēdza līgumu ar «Capitol Records», sekoja vairāku gadu muzikāli un sevis meklējumi. Skaja sadarbojās ar dažādiem top40 producentiem, no kuriem katrs jauno popzvaigzni centās ielikt savā rāmī, taču nevienā no esošajiem pop šabloniem Skaja īsti neiederējās. Viņa nebija kārtējā Britnija vai «Pussycat» lelle.

Protams, komerciāli šis ieraksts ir neveiksme - tas debitēja tikai 45. vietā «Billboard 200» sarakstā, taču muzikāli šo plati noteikti var dēvēt par vienu no top10 gada popmūzikas ierakstiem. Tajā ir gan radiodraudzīgi hiti («24 Hours», «You're Not the One»), gan psihedēliski pop eksperimenti, piemēram, «Omanko», kas ir kaut kas starp «The Velvet Underground», «Suicide» un «Primal Scream» 90. gadu beigu lidojuma. Daudzviet dominē fūzēta ģitāra («You're Not the One»), hallētas bungas, radot nepieradinātāku pop skanējumu.

Labākās dziesmas: «Nobody Asked Me (If I Was Okay)», «24 Hours» un «I Blame Myself».

6. Pure Bathing Culture «Moon Tides»

Aizguvuši grupas nosaukumu no kāda arhitektoniski skaista Šveices spa centra, duets - taustiņinstrumentāliste un dziedātāja Sāra Versprile (Sarah Versprille) un ģitārists Deniels Hindmans (Daniel Hindman) radījuši vienu no skaistākajiem šā gada debijas albumiem.

«Beach House lite» (gluži kā «Coca Cola lite») - galvu daudz nelauza mūzikas kritiķi un šo duetu no Portlendas iemet tajā pašā plauktiņā, kur Viktorijas Legrānas (Victoria Legrand) un Aleksa Skalija (Alex Scally) duets.

Arī «Pure Bathing Culture», līdzīgi kā «Beach House» mūziku, varētu dēvēt par sapņu pop (dream pop), taču akcenti ir salikti mazliet citi. Proti, abas grupas, protams, vieno mīlestība pret «Cocteau Twins», taču «Pure Bathing Culture» skanējums nav tik plašs, tik episks.

Labākās dziesmas: «Pendulum» un «Scotty»

5. Sting «The Last Ship»

Lai man piedod visi Bovija, Keiva un Makartnija fani, taču, manuprāt, aizkustinošāko šā gada plati «veterānu kategorijā» izdevis Stings. 62 gadus vecais mūziķis kopā ar «The Police» un pats ar saviem soloalbumiem ir pārdevis vairāk nekā 100 miljonu ierakstu kopiju visā pasaulē un var atļauties ierakstīt pilnīgi jebko. Galvenais, lai pašam būtu interesanti. Un beidzot Gordonam Samneram ir interesanti. To var just.

Neticami skanīgajā albumā «The Last Ship», kuru caurvij tautas mūzikas elementi (var vilkt paralēles ar pašmāju «Jauna Mēness» baltroka albumu «Garastāvoklis». Tiesa, «The Last Ship» ir daudz liriskāks), piedalās daudzi Stinga draugi - britu mūziķi Braiens Džonsons (AC/DC), Džimijs Neils (atceraties viņa 90.gadu hitu «Crocodile Shoes»?), angļu folkmūzikas grupa «The Unthanks», «The Wilson Brothers» un dūdu spēlmane Ketrina Tikela (Kathryn Tickell).

4. Rhye «Woman»

Noslēpumainais Losandželosas duets «Rhye», no vienas puses, ir jauns un svaigs veidojums, tomēr reti kad tik skanīgu un muzikāli kvalitatīvu mūziku iespējams radīt bez iepriekšējas vairāku gadu pieredzes. Tā arī ir. «Rhye» kodolu veido Robins Hanibals (Robin Hannibal) no dāņu elektrosoula apvienības «Quadron» un TVNET Mūzika slejās jau iepazītais Toronto elektroniķis Maiks Milošs (Mike Milosh), kas vienkārši kā «Milosh» izdevniecībā «Plug Research» izdevis trīs plates.

Muzikāli «Rhye» veikumu mūzikas apskatnieki bieži salīdzina ar britu dziedātājas Šadē Adu (Sade Adu) dūmakaino R&B/soulu. Viss albums kopumā ir lirisks, klusināts popmūzikas ieraksts, kas vietām ieskanas tik klusināti kā filosofijas studenta Tome Krela (Tom Krell) jeb «How to Dress Well» spokainais lo-fi R&B, savukārt vietām grūvīgi kā Remija Šanda (Remy Shand) neosouls.

Labākās dziesmas: «Shed Some Blood», «Open» un «The Fall».

3. Julia Holter «Loud City Song»

«Lorija Andersone satiekas ar Beach House,» tā varētu raksturot 29 gadus vecās Losandželosas mūziķes Džūlijas Holteres (Julia Holter) mūziku. Dziedātājas jaunāko albumu mūzikas izdevums «Wire» kronējis par šā gada labāko.

Arī mēs varējām būt liecinieki «Holteres brīnumam», kad festivāla «Skaņu mežs» ietvaros Holtere ar grupu uzstājās atjaunotajā «Ziemeļblāzmā».

Holtere ir radījusi maigu, taču pašpietiekamu pasauli. Albumā viņa ataino sievieti, kas, bēgot no baumām un čukstiem, patveras dziļi Losandželosas naktī, taču noskaņu var uztvert kā galvu reibinoši romantisku, nevis trauksmainu.

2. Arctic Monkeys «AM»

No pumpainiem puišeļiem šie četri Šefīldas brašuļi ir izauguši par nopietniem jaunekļiem. Savā piektajā studijas platē vīri sadarbojušies ar rūdīto rokeri Džošu Homiju (Josh Homme) no «Queens of the Stone Age». Jaunais albums apvieno grupai raksturīgos roka rifus, izteiksmīgos tekstus ar hiphopa stampājošajiem bītiem un paceļ grupu jaunā kvalitātē. Spilgts piemērs - iespējams, albuma labākais skaņdarbs «Why'd You Only Call Me When You're High?» (skat. video), kurā grupas solists Alekss Tērners apdzied attiecību brīžiem destruktīvo dabu, naktsdzīvi un ar to saistīto bohēmu.

1. Lorde «Pure Heroine»

Lai arī skandalozākā popmūzikas zvaigzne šogad bijusi Mailija Sairusa, muzikāli viņas ieraksts «Bangerz» nebija diez cik vērtīgs (izņemot ģeniālo «We Can't Stop»). Arī Lēdijas Gāgas (Lady Gaga), Keitijas Perijas (Katy Perry), Selēnas Gomesas (Selena Gomes) u.c. plastmasas popzvaigžņu albumi, kā jau tas šajā industrijā pierasts, var izcelties ar pāris veiksmīgi producētiem singliem, bet kopumā ir izmetami atkritumu kurvī.

Patīkams izņēmums šogad ir Lorde (īstajā vārdā Ella Jeliča-O'Konora (Ella Yelich-O'Connor)) - 16 gadus veca meitene no Jaunzēlandes, kuras debijas plate «Pure Heroine» ir ne tikai komerciāli veiksmīgs pop albums, bet arī saturiski un muzikāli visjēdzīgākais.

Tik tiešām meitene, kuru mūzikas bosi skolas talantu konkursā jau noskatījuši, kad viņai bija tikai 12 (tur viņa, starp citu, dziedāja Dafijas «Warwick Avenue»), ir pilnīgs pretstats tādām popzvaigznēm kā Rita Ora, Mailija Sairusa vai Bejonsē. Viņas garie, tumšie, viļņainie mati uz skatuves aizklāj seju, viņas acīs jūtama milzīga koncentrēšanās, jūtams iekšējs protests pret to, kas notiek apkārt. Būdama vēl šovbiznesa haizivju dīķī nepieredzējusi, jau dažās intervijās Lorde mazliet pāršāvusi pār strīpu. Piemēram, nokritizējusi Teilori Sviftu (Taylor Swift), nosaucot viņu par sliktu paraugu jaunām meitenēm, un nopēlusi Selēnas Gomesas dziesmas «Come & Get It» vēstījumu. «Es esmu feministe, un dziesmas tēma «kad esi gatavs, nāc un mani paņem» man nav pieņemama. Man metas slikti, kad sievietes tiek šādi atspoguļotas.»

Starp citu, Lorde pieklājīgi atšuvusi arī Keitiju Periju, kura aicināja jauno dziedātāju par savas «Prism» tūres iesildītāju.

Iespējams, Lorde ar savu straujo ienākšanu mūzikas biznesā iezīmē jaunas popzvaigznes profilu? Varbūt cilvēki ir noguruši no spīdīgas, formālas, pārproducētas popmūzikas un vēlas dzirdēt ko īstu un nesamākslotu?

Albumā, kurā iekļautas desmit dziesmas, Lorde pati sacerējusi visus vārdus un ir līdzautore (kopā ar Joel Little) visām dziesmām. Tas, protams, nav nekāds brīnums, ka šādā vecumā jaunieši spēj radīt lieliskas dziesmas, taču Lordes konsekvence, visu desmit dziesmu viengabalainā noskaņa, nudien šogad patīkami pārsteidz.

Labākās dziesmas: visas!