Deviņdesmito gadu sākumā kā atbilde Amerikā plaukstošajam hiphopam Londonas melnādaino jauniešu vidē strauji eksplodē džangla (jungle) mūzikas fenomens, kas deju mūzikas klubos valdošajiem bezpersoniskajiem breikbīta (breakbeat) un tehno ritmiem piepotē regeja dvēseli. Pēdējos gados, pēc vairāk nekā divu gadu desmitu darbošanās pagrīdē, džangla ritmi atkal kļuvuši aktuāli un piedzīvo tādu kā atdzimšanu. Parunāsim par to! Ir taču nedēļas nogale.
Lee Bannon «Alternate/Endings»
(Ninja Tune)
8/12
Cilvēki bieži jauc džangla ritmus un «drum & bass», un pamatoti. Jo tieši «drum & bass» var dēvēt par džangla mazo māsu, kura deviņdesmito gadu vidū komercializē «džanglu» un jau pavisam citā kvalitātē ienes to top40 sarakstos. Jāmin tas pats Goldijs (Goldie, īstajā vārdā Clifford Joseph Price) ar plati «Timeless», kas 1995. gadā britu salās pārdota 150 000 eksemplāru.
Džangls sākotnēji radies tieši melnādaino jauniešu vidē. Izmantojot toreiz pirmos datorus, tika semplēti dažādi regeja, soula un pat džeza dziesmu fragmenti (gan instrumentāli, gan ar balsi), kuriem pievienots bīts. Ja par bītu - tad noteikti jāpiemin 1969. gada slavenais sešu sekunžu bungu breks* grupas «The Winstons» dziesmā «Amen Brother» (skat. skaidrojošu video). Tieši šis dzīvo bungu fragments folklorizējies un kalpojis kā pamats ne tikai pirmajiem hiphopa ierakstiem, bet arī definējis džangla ritmisko zīmējumu.
Tik daudz par vēsturi... tagad par mūsdienām.
Laiku pa laikam džanglu tādā vai citādā veidā kāds no māksliniekiem ir centies aktualizēt. Vai tas būtu Zomby ar 2008. gada plati «Where Were You In`92» vai repere Nikija Mināža (Nicki Minaj, kura džangla elementus izmantoja savā debijas albumā (singla «Check It Out»). Tomēr tikai pagājušogad šis žanrs piedzīvo nopietnāku izrāvienu. Zināmu lomu nospēlējusi arī pēdējos gados populārā urbānā ielu deja «footwork», kura balstās uz džanglīgu hiphopu. Jāmin vairāki albumi, kas no pagrīdes dzīlēm džanglu atkal iecēluši saulītē. Lūk, daži: «Machinedrum» ieraksts «Vapor City», veterāna Congo Natty «Jungle Revolution» un izbijuša hiphopa producenta Lī Banona (Lee Bannon) «Alternate/Endings». Par pēdējo mazliet detalizētāk.
Lī Banons (īstajā vārdā Fred Warmsley) dzimis 1987. gadā. Skolas gados no Luiziānas pārcēlies uz Sakramento Kalifornijā un iekļāvies vietējā hiphopa komūnā. Paralēli pats saviem atmosfēriskiem bītu albumiem sadarbojies ar tādiem reperiem kā Curren$y, Talibs Kvālī (Talib Kweli) u.c. Pēdējos gados saistīts ar Bruklinas reperi «Joey Bada$$».
Taču, kā viņš pats intervijās saka, viss šis hiphopa lauciņā padarītais darbs būvēts ar vienu domu, proti, lai radītu stabilus pamatus tādas plates kā «Alternate/Endings» izdošanai. Džangls un «drum & bass» ir Banona lielā mīlestība jau no mazotnes, kad viņa mamma bieži klausījusies Goldija ierakstus.
«Džangls būtībā ir ļoti ātrs hiphops, līdzīgi kā rokenrols - paātrināts blūzs,»
viņš saka.
Protams, šis 2014. gadā radītais «jungle» jeb «new scool jungle» ir ar jauniem vaibstiem, muzikāliem uzslāņojumiem. Tas ir mazliet ātrāks, digitālāks. Albumā nav izmantots klasiskais sešu sekunžu sempls, bet dažādi hiphopa sempli, elektriskā ģitāra, kā arī dzīvais bass, kuru četrās dziesmās iespēlējis «Mars Volta» mūziķis Juan Alderete.
Zīmīgi, ka albumu izdod leģendārā britu elektroniskās mūzikas izdevniecība «Ninja Tune».
Aplis ir noslēdzies.
* breks (no angļ. val. - break) – īsa dziesmu daļu atdaloša bungu starpspēle.
