/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9717000t1hf383.jpg)
Beks Hansens, kuru daudzi no jums atminas kā deviņdesmito gadu diskotēku grāvēja «Loser» autoru, savos 43 gados šonedēļ laiž klajā vienu no saviem labākajiem albumiem «Morning Phase».
Beck «Morning Phase» (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Beck «Morning Phase»
(Capitol)
11/12
Daudz nekavēšos vēsturē, vien atgādināšu, ka Beks ir viens no savas paaudzes eklektiskākajiem māksliniekiem, eksperimentēdams ne tikai ar dažādiem žanriem, bet arī formātiem, albumu iesaiņojumiem, citu mākslinieku albumu producēšanu (Charlotte Gainsbourg, Thurston Moore) utt... Būtībā Beks ir visus šos gadus bijis dzīvs, radošs gars, kurš nebeidz pārsteigt.
Viens no šādiem pārsteigumiem bija 2002. gada akustiskais albums «Sea Change», kurā Hansens bija atteicies no deviņdesmitajos raksturīgiem izpausmes līdzekļiem un devies pretī apcerīgai folka un kantri mūzikai Nika Dreika (Nick Drake) un Gordona Laitfuta (Gordon Lightfoot) garā. «Sea Change» daudzi kritiķi uzskata par Beka meistardarbu.
Pēc pēdējās plates «Modern Guilt» (2008), kurā mūziķis bija aizrāvies ar 60. gadu psihedēlijas un soulmūzikas skaņām, sekoja vairāku gadu pārtraukums. Šo to Beks izdeva, bet kopumā tie izskatījās pēc meklējumiem, nevis pārliecinošas radošas darbības. «Es nezinu, vai es izdošu vēl kādu albumu,» viņš teicis intervijās. «Man ir sajūta, ka esmu sastindzis.» Problēmas sagādāja arī nopietna muguras trauma. «Es vairākus gadus nevarēju paņemt rokās ģitāru.»
/nginx/o/2018/07/16/9716999t1hc618.jpg)
Šādi sastinguma periodi raksturīgi gandrīz katram māksliniekam. Reizēm tiešām ir jāapstājas, jāpaskatās apkārt un rūpīgi jāapdomā nākamais solis. Tieši to Beks ir arī izdarījis.
Jauno albumu varētu dēvēt par minētā «Sea Change» brāli.
Tas turpina kantri, folka mūzikas virzienu un paceļ šo estētiku pavisam jaunā kvalitātē. Liels nopelns ir masīvajiem, plaši skanošajiem stīgu aranžējumiem, kas ierakstam iedod papildu dimensiju. Stīgas aranžējis Beka tēvs Deivids Kembels (David Campbell), līdzīgi kā tas bija ar «Sea Change» plati. Vispār vairāki mūziķi no «Sea Change» sesijām piedalās arī šajā albumā. Arī vairāku dziesmu aizmetņi datējami ar 2005. gadu, kad Beks bija devies uz Nešvilu, lai rakstītu jaunu albumu, bet tā arī to nepabeidza. Tik sena ir šā ieraksta tapšanas vēsture.
Katra dziesma izskan kā nopulēts dimants. Brīnišķīgs ir ievadošais «Morning» ar dzidriem metalofona piesitieniem un gaisīgu, pat trauslu Beka dziedājumu. «Heart is a Drum» pulsējošais ritms apaudzēts ar septiņdesmito gadu «Kalifornijas skaņu», «Crosby Stills and Nash» un «The Beach Boys» balss harmonijām. Viena no plates virsotnēm ir «Blue Moon» (skat. audio), kurā skanīga bandžo tēma klejo cauri bungu tomu biezoknim un Beka falseta dziedājumam. «Wave» savukārt ir atsauce uz Skota Volkera (Scott Walker) sešdesmito gadu beigu simfonisko popmūziku.
Viens no gada albumiem!
Rekomendēju!
Izdošanas datums - 25.02.2014.