Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
Pirms desmit gadiem Filadelfijā satikās divi jaunekļi, kuri, būdami labākie draugi, līdzīgi kā daudzi citi vienaudži, dzīvoja bezrūpīgu jauniešu dzīvi, kopīgi muzicēja, izklaidējās un visādi citādi interesanti pavadīja laiku. Viens no šiem jaunekļiem ir nu jau kādu laiku rokmūzikas pasaulē labi zināmais garmatainais folka psihedēliķis Kurts Vails (skat. albuma recenziju), bet otrs - vārdā Adams Grendusīls (Adam Granduciel), arīdzan garmatains vīrs, visticamāk, par sevi skaļi liks runāt tieši šogad.
The War On Drugs «Lost In The Dream»
(Secretly Canadian)
10/12
Grendusīla vadītās grupas «The War on Drugs» trešais albums «Lost In The Dream» ir pārsteidzoši spēcīgs un skanīgs, un jau tagad ir skaidrs, ka šis ieraksts būs atrodams teju visos 2014. gada albumu top20. Ansambļa pirmsākumos ap 2005. gadu Grendusīls un Vails kopā radīja spurainu, «dilanisku» amerikāņu garāžroku (kas dzirdams platē «Wagonwheel Blues»), taču pēc Vaila aiziešanas Grendusīls «The War on Drugs» kuģi virzīja arvien dziļākos, muzikāli atmosfēriskākos ūdeņos. 2011. gadā izdotais albums «Slave Ambient» tam ir spilgts piemērs. Īstenībā gan «Slave Ambient», gan TVNET apskatītais Vaila albums skan muzikāli ļoti radniecīgi.
2012. gadā, būdams nu jau 34 gadus vecs, trīsdemitgadnieku krīzes priekšvakarā, Grendusīls sāk strādāt ar jaunām dziesmām. Diemžēl paralēli notiek sāpīga šķiršanās no ilggadējas draudzenes, seko depresija («cilvēki ar depresiju cīnās visu mūžu, tikai to ne vienmēr apjauš,» viņš saka kādā intervijā), un darbs ar jauno muzikālo materiālu iegūst citu nozīmi. Būdams perfekcionists, viņš vienpersoniski preparē katru noti, katru skaņu, katru tembru, nemitīgi pārrakstīdams, pārdziedādams un pārspēlēdams instrumentu partijas viena ideālā varianta meklējumos.
Pūles un ieguldītais laiks atmaksājies! «Lost In The Dream» ir albums, kas ne tikai iezīmē saturisku un muzikālu briedumu Grendusīla daiļradē, bet arī tehniski ir pārdomāts līdz sīkākai detaļai.
Lost In The Dream Foto: Publicitātes foto
Platē, kurā iekļautas desmit dziesmas, saklausāmas daudzas un dažādas muzikālas ietekmes, taču grūti izcelt vienu dominējošo, ja nu vienīgi Grendusīla dziedāšanas maniere ļoti sasaucas ar Bobu Dilanu. Savukārt pie Dilana sekotājiem varam droši minēt Brūsu Springstīnu, Tomu Petiju utt., kuri šo dilanisko dziedājumu un attīstījuši tālāk, apaudzēdami ar savam laikam raksturīgiem aranžējumiem.
«Lost In The Dream» ievada teju deviņas minūtes garš eposs «Under The Pressure» - skaņdarbs, kas balstās uz taisna 4/4 ritma, dekorēts ar astoņdesmito gadu softroka sintezatoru tembriem un kurā saucošā Grendusīla balss atgādina kādu citu Dilana sekotāju - grupas «The Waterboys» solistu Maiku Skotu. Dziesmas vidusdaļā ritms uz kādu ilgāku laiku apstājas, bet tad negaidīti atgriežas ar lielāku jaudu. Pēdējās trīs dziesmas minūtes ir ambienti šūgeizīgs skaņu fons, kuram apakšā burbuļo saksofons, dažādi sintezatori un «Disintegration» ēras «The Cure» ģitāras arpedžijas.
Atsevišķos skaņdarbos dzīvās bungas tiek kombinētas ar bungmašīnas bītu, kas apaudzēts ar astoņdesmito gadu dūmaikaino softroka dekorāciju, brīžiem iesoļojot «Arcade Fire» pēdējās plates teritorijā. Kā piemēru var minēt dziesmu «Red Eyes» (skat. video), kurā viens bungu slānis pēc 1:50 min. ar niknu spēku tiek iedarbināts turbo režīmā. Arī eksistenciālais «The Ocean In Between the Waves» (
«Savos labākajos gados vai es varu būt kas vairāk par muļķi?»
dzied Grendusīls) balstās uz bungmašīnas bīta un atgādina kaut ko no astoņdesmito gadu Springstīna. Arī šajā dziesmā bungas ieslēdz sesto ātrumu (ap 1:49 min).
«The War on Drugs» pirms pāris gadiem, būdami vēl pavisam mazpazīstami, koncertos iesildīja «The National», smeļoties vērtīgu koncertpieredzi. Domāju, ka pēc šā albuma grupa jau pavisam drīz droši stāvēs uz viena pakāpiena ne tikai ar «The National», bet ar daudzām šā brīža vadošajām indīroka apvienībām.
