Ja grupa tiek uzaicināta ieskaņot mūziku Olimpiādes noslēguma ceremonijai, ir skaidrs, ka tas nenotiek tāpēc, ka neviens cits šo darbu nevēlas uzņemties. Britu kvintets «Elbow» darbojas jau kopš britpopa ēras norieta - 1997. gada un iespēju dziedāt miljardu auditorijas priekšā ir nopelnījis ar pacietīgu un muzikāli kvalitatīvu darbu.
Elbow «The Take Off and Landing of Everything»
(Fiction Records)
10/12
Spilgti atceros «Elbow» pirmo iznācienu ar 2001. gada plati «Asleep in the Back». Toreiz, kad mūzikas televīzijas vēl bieži rādīja alternatīvo mūziku, VIVA Zwei kanālā manu uzmanību pievērsa kāds hipnotisks, monotona skaņdarba «Any Day Now» videoklips, kas uz tā laika muzikālā fona (tas bija «The Strokes», «White Stripes» debijas gads, tiesa, paralēli radio dārdēja «Limp Bizkit» un boibends «Five») varbūt arī ne ar ko ģeniālu neizcēlās, bet patīkami ieaijāja.
Mūzikas kritika šo kolektīvu ar, jāatzīst, ne pārāk veiksmīgo nosaukumu drīz vien nodēvēja par «Radiohead» un «Pink Floyd» sakausējumu, un tas stabili ierindojās tā laika britu post-britpopa viļņa mūzikas («Beta Band», «Gomez», «Doves») straumē.
Šogad, kad no «2001. gada izlaiduma» daudzi mūziķi vairs aktīvi nedarbojas vai vienkārši zaudējuši savu aktualitāti, pēc prestižās «Mercury» balvas un Olimpiādes, «Elbow» atgriežas ar vienu no saviem labākajiem (pēc skaita sestais grupas diskogrāfijā) ierakstiem «The Take Off and Landing of Everything».
40 gadu vecais grupas līderis
Gajs Gārvijs ar vīriem ir destilējis grupas skanējumu un radījis nobriedušu džentlmeņu mūziku
, kuru droši var likt blakus muzikāli un konceptuāli radniecīgajam Ričardam Houlijam (Richard Hawley).
Arī paši mūziķi pēc pēdējo gadu komerciālajiem panākumiem ieguvuši lielāku radošu brīvību un paši atzīst, ka tieši šādu plati vienmēr bija vēlējušies ierakstīt.
Ieraksts ir smalks, niansēts desmit dziesmu apkopojums, kurā nav nekā lieka un pārspīlēta. Agrāk «Elbow» dziesmām, manuprāt, nedaudz pietrūka kompozicionālas attīstības - tās bija pārlieku monotonas un bieži vien līdz galam netika attīstītas, turpretī šoreiz katrs no šiem desmit skaņdarbiem atmirdz kā precīzi un meistarīgi noslīpēts muzikāls dimants. Arī emocionāli plate ir spēcīgi uzlādēta - tajā jūtama pieskaršanās ne tikai novecošanas tēmai, bet arī paša Gārvija (Guy Garvey) personiskās dzīves attiecību drāmai. Ievadošā septiņu minūšu garā kompozīcija «This Blue World» ir savdabīgs veltījums Gārvija ilggadējai draudzenei, no kuras albuma tapšanas laikā viņš izšķīries. Šis fakts licis mainīt arī šādus tādus dziesmu vārdus. «Es pievienoju dažus vārdus beigās, kuros iedomājos viņu sākam jaunu ģimeni bez manis,» viņš skaidro. «Ko ir grūti norīt.»
Plati producējis grupas dalībnieks Kregs Poters (Craig Potter), kura klavieru un ērģeļu spēle ierakstā ir aranžējumu centrā. Īpaši tas jūtams skaņdarbā «Charge», kurā skan Mančestras simfoniskais orķestris «The Hallé Orchestra». Dziesmā «Fly Boy Blue/Lunette» Gārvijs ar monotono deklamāciju atsaucas uz raksta sākumā minēto «Any Day Now», savukārt «My Sad Captains» nedaudz citē «Spiritualized» psihedēlisko gospel mūziku. Brīnišķīgi skan trompetes, un frāzi «Oh my soul» plaukstu ritmā visas dziesmas garumā skandē teju vesels koris.
Plates muzikālā virsotne varētu būt dziesma «New York Morning» (skat. video), kurā fona balsi iedziedājis «dūju» dziedātājs Džimijs Gudvins (Jimi Goodwin).
«Everybody owns the great ideas,
And it feels like there's a big one round the corner.»
Izdošanas datums - 10.03.2014.
