Pixies «Indie Cindy»

(Pixiesmusic)

6/12

Nakts vidū no galvas varu nodungot visus grupas izdotos albumus, sākot ar 1987. gada debiju «Come on Pilgrim», kas ierakstīta trīs dienās ar 1000 dolāru budžetu, beidzot ar pēdējo studijas plati - 1991. gada ierakstu «Trompe le Monde», kas ir agresīvākais no visiem un iezīmē grandžmūzikas ēras kulmināciju. Tik nopietna bija mana aizraušanās ar šo ansambli... Kurts Kobeins arīdzan bija liels «Pixies» fans, starp citu.

Grupai nekad nav bijis kāds viens izteikts supergrāvējs, singls, kas liekams blakus «one hit wonder» varoņiem, kādu deviņdesmitajos gados nudien ir ļoti daudz. Katrs grupas izdotais albums astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā ir pašpietiekams, spēcīgs alternatīvā roka nospiedums.

Piedāvāju savu «Pixies» pirmā posma albumu top5 (komentāros gaidu jūsu versijas):

1. «Surfer Rosa» (1988) - 12/12

2. Come On Pilgrim (1987) - 11/12

3. Doolittle (1989) - 11/12

4. Bossanova (1990) - 10/12

5. Trompe le Monde (1991) - 9/12

Dīvainā kārtā par grupas lielāko hitu, tiesa, jau pāris gadus pēc izjukšanas kļuva filmas «Fight Club» («Cīņas klubs») noslēguma ainā (skat. video) un titros iekļautais «Where is My Mind» no plates «Surfer Rosa». Tieši ar šo dziesmu, iespējams, daudziem jaunākās paaudzes klausītājiem arī asociējas «Pixies».

«Pixies» bija īpaši. Histēriskais solists Bleks Frenciss (īstajā vārdā Charles Michael Kittridge Thompson IV) un šarmantā basģitāriste Kima Dīla (Kim Deal), kopā ar bundzinieku Deividu Loveringu (David Lovering) un ģitāristu Džoiju Sandjago (Joey Santiago) radīja enerģisku, spēcīgu, rokmūziku, kura vienlaikus bija kvalitatīvi izpildīta un ierakstīta (Stīva Albini nopelns), un oriģināla.

Pēc pablāvas solokarjeras deviņdesmitajos gados Frenciss 2004. gadā nolēma atkalapvienot «Pixies». Grupa oriģinālajā sastāvā sāka aktīvi koncertēt un kādu laiku dzīvoja uz vecajiem lauriem, līdz nolēma sākt ierakstīt jaunu mūziku.

Pareizs lēmums vai nepareizs? Domas dalās. No vienas puses grupa, stilistiski neko būtisku nemainot, atgādina par savu esamību, pievērš jaunāku klausītāju uzmanību savai izcilajai diskogrāfijai, no otras puses -

«Pixies» no kulta grupas statusa ir pārgājusi parastā «oldies» rokeru klubiņā,

cenšoties nopelnīt ar to, kas katram no dalībniekiem padodas vislabāk, proti, būt daļai no «Pixies».

Pirmā, kas nebija mierā ar šādu lietu kārtību, izrādījās spurainā dumpiniece Kima Dīla, kura 2013. gada jūnijā pameta grupu. Viņa, starp citu, jau bija izmesta no ansambļa deviņdesmito gadu sākumā, starp «Doolittle» un «Bossanova» albumu ierakstu sesijām. Frencisa un Dīlas attiecības vienmēr bijušas sarežģītas...

Dīlas aiziešana trim jau sirmiem večiem nekādā veidā netraucēja īstenot savus plānus un izdot arvien jaunus mazalbumus (EP1, EP2 un EP3), kurus šonedēļ beidzot «Pixies» apvienojuši veselā albumā, kas teorētiski ir pirmais grupas ieraksts kopš 1991. gada «Trompe le Monde», bet faktiski ir trīs izdoto EP apkopojums.

Ko lai saka par šo ierakstu? Skan jau viss diezgan labi. «Pixies» ir centušies saglabāt savu rokrakstu, brīžiem ir sajūta, ka daudzi no skaņdarbiem ir kādi deviņdesmito gadu neizdotie ieraksti, taču

visā visumā šīs jaunās dziesmas ir kā pieradināti alternatīvā roka sunīši, kas paklausīgi pie saites iet blakus garlaikotam saimniekam.

Vietām Frenks ieķērcas, vietām deklamē kā «vecajos labajos» laikos, taču tas viss šķiet formāli un bez krampja. Kima Dīla arīdzan šajā platē dzirdama minimāli, kas drīzāk šo albumu ierindo nevis «Pixies», bet gan Frenka Bleka soloalbumu plauktā.

Lai Frenks ar vīriem pats pastāsta par jaunajām dziesmām (skat. video).

Labākā dziesma - «What Goes Boom».

Izdošanas datums - 29.04.2014.