Atvainojiet par neoriģinālo virsrakstu, taču «Bulletproof» tiešām ir populārākā (arī ASV) šīs nu jau 26 gadus vecās dziedātājas Ellijas Džeksones (Elly Jackson) dziesma, un arī jaunās plates nosaukums «Trouble in Paradise»* īpašu domas dziļumu nerosina. Pagājuši gandrīz precīzi pieci gadi kopš «La Roux» spilgtās debijas plates, un nu pienācis laiks novērtēt mākslinieces jaunāko veikumu.
La Roux «Trouble in Paradise»
(Polydor)
9/12
Tieši tā - mākslinieces! 2011. gadā sākotnēji dueta - Ellijas un britu mūzikas skatuves veterāna (viņš nāk no deviņdesmito gadu «Faithless» dīdžeju kompānijas) Bena Langmeida (Ben Langmaid) ceļi šķīrās, un «Trouble in Paradise» tapis kā Ellijas soloalbums. «Mēs atradāmies katrs savā pasaulē,» viņa komentē. Tiesa, arī pirms šķiršanās daudzi klausītāji par tāda multiinstrumentālista Langmeida esamību, visticamāk, nemaz nenojauta, jo tieši Ellija ar augšup uzkasīto rudo matu ērkuli un savdabīgo skatuves tēlu bija «La Roux» seja. Albuma ieraksts vēl sākotnēji tapis kopā, taču drīz skaņu inženiera krēslā sēdās Langmeida aizstājējs Aiens Šervins (Ian Sherwin).
Pirmajā platē ļoti uzskatāmi tika citēta astoņdesmito gadu sintpopa mūzika («Yazoo», «The Human League», «Depeche Mode») un Ellijas spalgais soprāns un spurainie aranžējumi brīžiem nogurdināja, taču jaunajā ierakstā māksliniece mazliet atkāpusies no asajiem, agresīvajiem bungmašīnu tembriem un viņas dziedājums kļuvis mazāk spalgs (izņēmums ir plates neveiksmīgākā dziesma «The Feeling»). Tiesa, astoņdesmito gadu estētika ir saglabāta.
«Trouble in Paradise» ir daudz relaksētāks un mazāk intensīvs.
Arī saturiski atšķirībā no pirmās plates tas nav tik autobiogrāfisks. Jūtams vienots netverams melanholisks «mūds». Iespējams, viens no iemesliem, kāpēc Džeksone vairs «nedzīvojas» tik ļoti pa augstajiem reģistriem, ir pirms pāris gadiem pārciestās balss saišu problēmas, kas liedza dziedātājai uzstāties veselus divus gadus.
Šoreiz bungmašīna skan maigi, matēti, radot asociācijas ar astoņdesmito gadu sākuma Prinsa ierakstiem. Arī ģitāra izmantota pēc labākajām Naila Rodžersa (tas pats, kas atbildīgs par «Daft Punk» pēdējiem grāvējiem) paraugiem - eleganti, askētiski, bet iedarbīgi fanka rifi.
Šur tur izmantoti arī sampli. Piemēram, dziesmā «Tropical Chancer» dzirdams Greisas Džonsas (Grace Jones) dziesmas «My Jamaican Guy» (1983) bīts un italo disco klasiska «B.W.H.» skaņdarba «Stop» fragments.
Ja pašos «La Roux» pirmsākumos kādam bija radies iespaids, ka Ellija tikai dzied un smuki izskatās, bet visu mūziku viņas vietā sacer viņas partneris Langmeids, tad šis ieraksts pierāda, ka tieši Ellija ir projekta dvēsele un galvenais radošais virzītājspēks. Jaunā plate, lai arī bez izteiktiem supergrāvējiem, ir kvalitatīvs, labskanīgs un viengabalains ieraksts, kas gada beigās, manuprāt, ierindosies ne vienā vien top20 labāko popmūzikas albumu sarakstā.
Izdošanas datums - 18.07.2014.
* izteiciens, kas raksturo sarežģījumus mīlnieku starpā.
