Sia «1000 Forms of Fear»

(Monkey Puzzle)

8/12

Sia (pilnā vārdā Sia Kate Isobelle Furler) dzimtajā Adelaidē (piektā lielākā Austrālijas pilsēta) vietējā acid jazz scēnā (viņas pirmā grupa saucās «Crisp») darbojusies jau kopš 17 gadu vecuma, tas nozīmē, ka Sia sākusi dziedāt un mūziķu aprindās apbružāties jau deviņdesmito gadu sākumā, laikā, kad pasauli sāka pārņemt grandžroks («Nirvana», «Pearl Jam»), triphops («Massive Attack», «Portishead») un britpops («Blur», «Suede»). Kopā ar grupu izdoti pat divi albumi, taču jau 1997. gadā, inficējusies ar triphopa vīrusu, dziedātāja laida klajā pati savu pirmo soloplati «OnlySee», kas Adelaidē pat guva zināmus panākumus.

Fakts, ka gandrīz pēc 20 gadu muzicēšanas, komponēšanas, piecu solo albumu izdošanas, tikai šogad, pateicoties «Chandelier», tā pa īstam Sia iekarojusi popmūzikas Olimpu, šķiet gandrīz neticams.

Ceļš līdz panākumiem, protams, bijis sarežģīts - gan personiskajā dzīvē (dziedātājas pirmā mīlestība Dens gāja bojā autokatastrofā, iziets cauri antidepresantu, alkohola un depresijas ellei), gan profesionālajā. Sia piedalījusies neskaitāmos projektos - Londonā dziedājusi fona vokālu «Jamiroquai», sadarbojusies ar britu atslodzes mūzikas duetu «Zero 7», rakstījusi mūziku kino u.c., paralēli ierakstot un izdodot pati savus albumus, kuri diemžēl lielus panākumus negūst.

Kad 2010. gadā klajā laists iepriekšējais dziedātājas albums «We Are Born», scenārijs turpināja atkārtoties. Lai arī plate guva zināmus panākumus (37. vieta «Billboard» topā), tā pa īstam tā netika novērtēta nedz no klausītāju, nedz kritiķu puses. Arī pati Sia nebija gatava sniegt simts intervijas, piedalīties fotosesijās un visādi citādi promotēt savu mūziku, kas rezultātā noveda pie loģiska iznākuma - krīzes.

Dziedātāja bija gatava ne tikai pamest mūziku, bet, depresijas mākta, pat bija ieplānojusi šķirties no dzīves.

Viņu pēdējā mirklī apturēja kāds draugs...

Pēc menedžera maiņas viņa tomēr nolēma turpināt nodarboties ar mūziku un komponēt dziesmas citiem māksliniekiem. Tas izrādījās pareizs solis, un jau drīz topos iekļuva vairāki Sias sacerēti (atsevišķos gadījumos arī iedziedāti) popmūzikas grāvēji (Flo Rida «Wild Ones», Deivida Getas «Titanium», Rianas «Diamonds» u.c.), kas atjaunoja ticību pašas spēkiem.

Un tad dienas gaismu ieraudzīja «Chandelier», ar kuru Sia destilējusi pati savu un uz citiem dziedātājiem pārbaudīto, izkopto rokrakstu līdz niansēm, nodrošinot pirmo top10 panākumu savā solokarjerā (skat. video). Dziesmu palīdzējis sacerēt Džesijs Šetkins (Jesse Shatkin), kura kontā skaņu inženiera darbs pie Kelijas Klārksones grāvēja «Stronger (What Doesn't Kill You)».

Jūlijā dienas gaismu ieraudzīja arī šis jaunais albums «1000 Forms of Fear», kuru galvenokārt producējis Sias draugs, inteliģentās popmūzikas producents, dueta «The Bird And The Bee» dalībnieks Gregs Kērstins (Greg Kurstin), kas strādājis ar Pinku, Kešu, Liliju Alenu u.c.

Visas albuma dziesmas uzbūvētas pēc Sias formulas - spēcīga tekstuāla metafora, kas tiek atkārtota vairākas reizes, un jaudīgs piedziedājums, kas muzikāli iesaiņots vieglas elektronikas, regeja un triphopa vīstoklī.

Ir tikai viena problēma. Ja šī formula labi darbojas, klausoties dziesmu pa radio skanošo citu autoru sacerētu skaņdarbu kontekstā (spilgts piemērs «Chandelier». Gribas taču pagriezt skaļāk?), tad viena albuma ietvaros šis Sias formāts rada mākslīgi uzkonstruēta ieraksta iespaidu. Diemžēl arī Sias balss brīžiem netiek galā ar pašas sarežģītajām nošu partijām, viņas balss aizlūst (labākajos brīžos gan raisot asociācijas ar Sindiju Lauperi) un rada sajūtu, ka dziedātāja mazliet mokās ar augsto nošu izdziedāšanu («Eye of the Needle»).

Arī stilistiski Sia mētājas no vienas koncepcijas pie citas. «Free the Animal» citē kaut no astoņdesmito gadu Petas Benetaras, «Elastic Heart» ir Bejonsē «Halo» klons, «Hostage» izklausās kā «The Strokes», «Fair Game» kā Regīna Spektore utt.

Labākās dziesmas: «Big Girls Cry» un «Chandelier».

Izdošanas datums - 04.07.2014.