«Šim albumam ir visi tie radio draudzīgie elementi, kas piemīt Toma Petija un Brūsa Springstīna mūzikai, taču dziesmās trūkst oriģinalitātes, vēstījuma, bet pats galvenais - trūkst bandžo,» apmēram tā par jauno britu folkroka grupas «Mumford and Sons» plati «Wilder Mind» raksta mūzikas portāls «Pitchfork», novērtējot to ar 2/10.
Mumford & Sons «Wilder Mind»
(Island)
6/12
Šāds viedoklis dominē daudzās albuma recenzijās, galu galā tieši ar tautas mūzikas instrumentiem (bandžo, vijole un akordeons) «Mumford and Sons» iekaroja pasaules stadionus ar abiem pirmajiem albumiem - 2009. gada debiju «Sigh No More» un 2012. gada viegli reliģiozo «Babel».
Tieši ar folkmūzikai tradicionāliem aranžējumiem un, protams, labām dziesmām («Little Lion Man» vēl joprojām skan lieliski) grupa patīkami izcēlās uz citu roka ansambļu fona, pārdodot ASV vien aptuveni sešus miljonus ierakstu. Nudien, kas to būtu domājis, ka arī šādi akustiski instrumenti var aizpildīt milzīgus stadionus un arēnas? Kāds mūzikas apskatnieks trāpīgi reiz rakstījis - «Mumford & Sons» nav mēģinājuši izdomāt jaunu divriteni, bet gan piedāvā šo pašu divriteni HD versijā.
Tas tiešām ir pārsteigums, ka jaunajā albumā bandžo ir nolikts malā un visas 12 dziesmas aranžētas tradicionālā poproka mērcē.
Kā var noprast no vīru intervijām, viņi paši bija noguruši gan no aktīvās koncertēšanas (piecus gadus bez apstājas), gan šiem akustiskajiem instrumentiem, gan mazliet arī cits no cita, un 2013. gada rudenī paziņoja, ka nolēmuši «ievērojamu» laika posmu atpūsties no mūzikas.
Šī pauze ilga vien četrus mēnešus. Katrs no grupas dalībniekiem šajā pārtraukumā pievērsās savām privātajām lietām. 28 gadus vecais grupas līderis Markuss Mamfords (Marcus Mumford) pavadīja laiku kopā ar sievu, aktrisi Keriju Maliganu (Carey Mulligan), un producēja citu mūziķu ierakstus, Bens Lovets (Ben Lovett) nodibināja izdevniecību «Communion» (izdod grupu «Bear's Den» un «Tennis» ierakstus), arī Vinstons Maršals (Winston Marshall) un Teds Dveins (Ted Dwane) risināja savas sadzīves lietas, baudot «vasaras brīvlaiku» gluži kā skolas gados.
Tomēr vēlme muzicēt un turpināt «kalt dzelzi, kamēr tā karsta» bija lielāka par vēlmi laiskoties, un, sajutuši radošu impulsu, vīri tikās Dveina Londonas studijā, un atsāka kopīgi muzicēt.
Lēmums kaut ko mainīt grupas skanējumā esot nācis spontāni - Markuss piesēdās pie bungām (pusaudža gados spēlējis bungas), arī pārējie vīri, paņēmuši rokās elektriskos instrumentus, sāka džemot, sacerot un aranžējot dziesmas «elektriski».
Protams, Bobs Dilans sešdesmitajos bija pirmais, kurš šokēja fanus, akustisko ģitāru iemainot pret elektrisko, taču 2015. gadā ar šādu manevru nevienu nav iespējams pārsteigt.
Būtībā grupas jaunās dziesmas izklausās tieši tāpat kā vecās - tā pati struktūra, vēstījums, emocionāls piedziedājums, taču tas viss ievīstīts sen apžļembātās poproka klišejās. Vai dziesmas tādējādi kļūst sliktākas? It kā ne! Dziesmas ir labas. Taču, ja šis būtu «Mumford & Sons» pirmais albums, tad grupai nebūtu nekādu izredžu izlauzties.
Ieraksts tapis Ņujorkā un Londonā. Ņujorkā vīriem asistējis grupas «The National» mūziķis Ārons Desners (Aaron Dessner), bet Anglijā Džeimss Fords (Simian Mobile Disco).
Izdošanas datums - 04.05.2015.
