Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
Bieži vien pret nopietnām slimībām vakcinēšana jāveic trīs reizēs. Lai arī melomāniju par slimību tomēr nebūtu pareizi dēvēt, runājot metaforās - britu grupas «The Vaccines» (vakcīnas) pirmo muzikālās vakcīnas devu saņēmām 2011. gadā ar lielisko debijas plati «What Did You Expect From The Vaccines?», tai sekoja otrā - 2012. gadā ar lielisku koncertu un dubļu dejām «Positivus» festivālā un plati «The Vaccines Come of Age», bet šogad esam sagaidījuši trešo vakcīnu - jaunu studijas ierakstu ar nosaukumu «English Graffiti».
The Vaccines «English Graffiti»
(Columbia)
9/12
Atgādināšu, ka pirmajā platē grupa veiksmīgi sakausēja raupju pankroku «Ramones» stilā ar gaisīgu, dīlejotu (delay - ģitāras efekts) indī, ierakstot savu vārdu mūsdienu indīroka klasiķu kārtā ar emocionālo singlu «Post Break-Up Sex».
Taču jau ar otro plati «The Vaccines Come of Age» strauji devās (gan muzikāli, gan vizuālā tēla ziņā) tradicionālākas rokmūzikas virzienā.
Toreiz pēc Positivus koncerta rakstīju: "Neesmu sajūsmā par grupas došanos «The Strokes» estētikas virzienā, īsti nenoticēju solista garajiem matiem un rokstāra imidžam..."
Arī TVNET intervijā ar grupas bundzinieku Pītu Robertsonu toreiz noskaidrojām, ka puiši vairs nevēlas sevi dēvēt par indī, bet gan par rokgrupu.
Kā liecina nesenā uzstāšanās Glastonberijas festivālā (skat. video), nekur pārāk tālu «The Vaccines» tikuši nav. Nelielas izmaiņas skanējumā - gan koncertos, gan arī jaunajā albumā, ir jūtamas, taču nekas radikāls mainījies nav. Sausās roka ģitāras, kas dominēja otrajā platē, kļuvušas abstraktākas, arī solista Džastina Janga (Justin Young) balss ieproducēta lielākā hallē, turklāt muzikāli šur tur iezogas elektronisko bungu dekorācijas («The Strokes» jau arī tā darīja). Ieraksts kopumā ir sapņaināks, liriskāks ar vieglu psihedēlijas piedevu.
Varbūt mazliet netaisnīgi, taču man
šķiet, ka «The Vaccines» idejisko virzību jaunajam albumam ir noskatījušies no kolēģiem «Arctic Monkeys»,
kuru beidzamais ieraksts «AM» muzikāli skan diezgan radniecīgi. Īpaši šo līdzību var saklausīt dziesmā «Dream Lover», kuru puiši Glastonberijas koncertā spēlēja kā otro, tas nozīmē, liek uz to lielu akcentu.
«English Graffiti» Foto: Publicitātes foto
Jauno skaņuplati vīri ierakstījuši kopā ar cienījamo producentu Deivu Frīdmanu (Dave Fridmann) viņa Ņujorkas studijā un Koulu Greifu-Nīlu (Cole M. Greif-Neill), kurš savulaik muzicējis kopā ar Ārielu Pinku un bijis Beka (Beck) skaņu inženieris. Kādā no intervijām Džastins Jangs atzinis, ka Frīdemnu uzrunājis tādēļ, ka viņam ļoti paticis viņa producētais grupas «Sleater-Kinney» albums «The Woods» (2005). Jaunajā «English Graffiti» gan nekādas norādes uz to neatradu.
Atgādināšu, ka «The Vaccines» izveidojās 2010. gada jūnijā. Grupas centrālais personāžs ir vokālists un ģitārists Džastins Jangs, kurš agrāk folkmūziķu aprindās bija pazīstams kā indīfolka dziesminieks «Jay Jay Pistolet». Bijis uz viena viļņa ar Lauru Mārlingu, grupu «Noah & The Whale» un istabas biedru Markusu Mamfordu (Marcus Mumford), kurš tagad, protams, ir supergrupas «Mumford & Sons» līderis.
Ja salīdzinām «vakcīnu» jauno plati un nesen izdoto «mamfordu» trešo albumu, kurā bandžo iemainīts pret elektrisko ģitāru, tad, daudz organiskāka un ticamāka attīstība saklausāma «The Vaccines» mūzikā... labi, ka vīri neizlēma savas elektriskās ģitāras iemainīt pret bandžo. Diez vai tur sanāktu kas klausāms!
Kopumā - jaunais albums ir krietni labāks par otro, taču līdz debijas plates labumam mazliet pietrūkst.
