2009. gadā četri Londonas jaunekļi melnā - grupa «The xx» ieskicēja jaunas vadlīnijas lielajā mūzikas industrijas spēļu laukumā. Grupas debijas plates «XX» skanējums - katrs bungmašīnas sitiens, katra ģitāras arpedžija vai vokāla celiņš atradās savā vietā - tas bija minimālisms, kas iedarbojās ar simtgalvaina orķestra jaudu. Viens no šiem jaunekļiem - tieši tas, kurš atbildīgs par bungmašīnām un sintezatoriem, Džeimijs Smits (Jamie Smith) jeb «Jamie xx» šovasar laidis klajā pirmo soloierakstu. Arī tas iedarbojas! Kā? Lasi tālāk!
Klusais Džeimijs xx iekrāso vasaru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jamie xx «In Colour»
(Young Turks)
9/12
Pēc «The xx» debijas albuma panākumiem Džeimijs kļuva par gana pieprasītu remiksētāju un producentu. Viņu uz sadarbību uzaicināja pat kanādiešu reperis Dreiks, ļaudams producēt dziesmu («Take Care») ar Rianas (Rihanna) vokālu, kā arī Alīša Kīza (dziesma «When It's All Over»). 2011. gadā viņš izdeva repmūzikas krusttēva, R&B un hiphopa mūziķa, politiskā dzejnieka Gila Skota Herona (Gil Scott-Heron) ieraksta «I'm New Here» remiksu plati, bet gadu vēlāk - «The xx» otro albumu «Coexist» («Līdzāspastāvēšana»), kurā postdabstepa, nākotnes hiphopa («future hip hop») un indīpopa krāsas retušētas līdz minimālismam.
Džimija jaunais soloieraksts, kurš daļēji dēvējams arī par «The xx» albumu (tajā dzirdami Olivera Simsa (Oliver Sims) un Romijas Medlijas Kroftas (Romy Madley Croft) viegli rečitējošie vokāli), ir daudz krāsaināks. To apliecina arī nosaukums - «In Colour».
Pats 26 gadus vecais mūziķis intervijās apgalvo, ka vienīgais veids, kā sevi piespiest pabeigt daudzos iesāktos muzikālos motīvus, esot bijis izdot soloalbumu. «Es varu ilgi ķimerēties ar muzikālu ideju, bet tā arī līdz galam to nenostrādāt,» viņš atzīst. «Lietu pabeigšana - tas ir mans klupšanas akmens.»
Ieraksts ir krāsains arī šajā aspektā, proti, šeit samestas idejas no dažādiem laika posmiem.
Albumā ir kaut kas no džangla, triphopa... to visu caurvij savdabīga deju zāles melanholija.
Pats Džeimijs apgalvo, ka interese par deju mūziku viņam radusies jau bērnībā. Divi viņa onkuļi bijuši dīdžeji - viens dzīvojis Ņujorkā un darbojies atslodzes jeb «cill out» mūzikas lauciņā, un spēlējis vieglu latino mūziku. «Viņš man Ziemassvētkos sūtīja savu miksu kompaktdiskus,» atminas Džeimijs. Otrs onkulis dīdžejojis Šefīldā (viņš spēlējis hausmūziku un darbojies Kiss FM radio) un apmācījis jauno censoni, kā pareizi apieties ar dīdžejpulti. Reiz Džeimijam uzticēts kaut ko pateikt radio tiešajā ēterā... viņš klusējis. Klusais Džeimijs...
Jaunā albuma jaudīgākie momenti ir tie, kuros viņš sadarbojas ar viesvokālistiem. Pirmkārt jau lieliski izskan divas dziesmas ar Romiju - «SeeSaw» un īpaši «Loud Places», kurā iestrādāts amerikāņu džeza mūziķa Idrisa Muhamada 1977. gada dziesmas «Could Heaven Ever Be Like This» sampls.
Dziesma ar Oliveru («Stranger In A Room») izklausās 100% kā «The xx», turpretī «I Know There's Gonna Be (Good Times)» ir pilnīgi neraksturīga Džeimija un «The xx» skaņu estētikai. Dziesmas pamatā gaisīgs denshola (dancehall) bīts, regejisks jamaikieša Popkāna (Popcaan, īstajā vārdā Andrae Jay Sutherland) vokāls un melodiski deklamējošs jaunās repa superzvaigznes «Young Thug» (skat. viņa CD recenziju) rečitatīvs. Tas viss kopā ar 1972. gada «The Persuasions» dziesmas «Good Times» samplu ievīstīts gaumīgā, mūsdienīgā iepakojumā. Manuprāt, labākā plates dziesma (skat. audio).
Cerams, ka visas spilgtās krāsas Džeimijs nebūs izlicis šajā platē, jo vēl vienu tumšu, drūmu, grūtsirdīgu «The xx» plati personiski es laikam nevēlēšos dzirdēt...
Izdošanas datums - 01.06.2015.