Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
Lai arī koncertos šis Austrālijas roka kolektīvs rada iespaidu, ka ir pilnasinīga, radoša rokgrupa, patiesība ir tāda, ka «Tame Impala» («Pieradīnāta antilope») ir viena cilvēka - perfekcionista Kevina Pārkera (Kevin Parker) studijas projekts. Jūlija vidū klajā laists trešais «Tame Impala» ieraksts «Currents» («Straumes»), kas daudzus grupas cienītājus pārsteidzis nesagatavotus. Sešdesmito, septiņdesmito gadu autentiskā psihedēliskā rokmūzika transformējusies ne mazāk psihedēliskā disko mūzikas hibrīdā.
Tame Impala «Currents»
(Interscope)
10/12
Pirmie divi albumi - debija «Innerspeaker» un savulaik TVNET mēneša albums «Lonerism» (skat. recenzijas) pilnībā balstījās uz ģitāras rifiem «The Cream» garā, bet jaunajā platē ģitārai atvēlēta dekoratīva loma. Uz sešdesmito gadu ritmiem 29 gadus vecais Pārkers uzstīvējis astoņdesmito gadu sintezatoru grēdu, radot savdabīgu klasiskā roka, soula un jahtroka kokteili. Bija nepieciešams laiks, lai iedziļinātos šā apdāvinātā, neapšaubāmi talantīgā vīra jaunajā muzikālajā koncepcijā un vēstījumā, taču ir tā vērts!
Pārkers intervijās daudz labprātāk runā par savu studiju, par dažādām producēšanas, tehniskajām skaņas signāla ierakstīšanas niansēm, mazāk par savu iekšējo pasauli, saturisko vēstījumu. Taču nav jābūt īpaši vērīgam, lai sadzirdētu to, ka vīram ir šis tas sakrājies uz sirds. Pēc otrās plates viņš piedzīvojis sāpīgu šķiršanos no franču dziedātājas Melodi Prošē (Melody Prochet), un atskaņas no tā visa jūtamas šajā jaunajā platē. «I know that I’ll be happier, and I know you will too - eventually» («Es zinu, ka būšu laimīgāks, un zinu, ka arī tu beidzot būsi») - viņš dzied skaņdarbā «Eventually».
«Currents» Foto: Publicitātes foto
Atšķirībā no diviem pirmajiem albumiem, kurus Pārkeram palīdzēja producēt un miksēt «The Flaming Lips» skaņu vīrs Deivs Frīdmens (Dave Fridmann), šo ierakstu savā Pērtas studijā saķīmiķojis viņš viens pats. Tas, protams, bija izaicinājums, kā viņš atklāj, taču ar uzdevumu beigās viņš ticis galā.
Tieši niansēs slēpjas Pārkera mūzikas spēks. Viņš rūpīgi izauklējis katru noti, katru tembru, noslīpējot «Straumes» līdz perfekcijai. Jā, ir jau nepierasti pēc diviem roka albumiem, paņemt rokās ko tik atšķirīgu, taču, ja ieklausāmies, tad dziesmas ir ne mazāk melodiskas, saturiski pat emocionāli piepildītākas nekā pirmajos divos albumos.
Plates pirmā dziesma - gandrīz astoņas minūtes garā «Let It Happen» (skat. video) ir precīzs albuma skanējuma vēstnesis, un, manuprāt, labākā kompozīcija šajā albumā (blakus «Cause I'm a Man»). Dziesmas vidū klausītājs tiek ierauts cilpu atvarā, taču brīdī, kad «zem ūdens» varētu nogrimt arī galva, tiek izmests atpakaļ krastā ar elegantu atgriešanos pie pamatmotīva.
Lai ko teiktu skeptiķi, «Currents», iespējams, ir viens no drošākajiem kandidātiem uz šā gada labāko albumu top10.
