No frizētavas līdz Glastonberijai - Džeses Glinas stāsts

Jānis Žilde
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Mūsdienu patērētājsabiedrība jau pieradusi, ka katru gadu tirgū parādās jauns viedtālruņa modelis, jauna videospēles versija vai jauna apavu kolekcija galu galā. Arī mūzikā pēdējos gados vērojama līdzīga sezonāla tendence, jo no jaunajiem vārdiem mūzikā reti kuram izdodas nostabilizēties tirgū uz ilgāku laiku. Kāds būs britu numur 1 albuma īpašnieces Džeses Glinas (Jess Glynne) liktenis? Laiks rādīs.

Jess Glynne «I Cry When I Laugh»

(Atlantic)

8/12

Jau ar vienu no pirmajām dziesmām, kurā dzirdama Glinas vienlaikus mazliet trauslā, bet tembrāli izteiksmīgā, viegli piesmakusī balss, notika neticamas lietas. Apvienības «Clean Bandit» skaņdarbs «Rather Be», kas izdots 2014. gada pašā sākumā, «Youtube» kļuva par vienu no skatītākajiem/klausītākajiem singliem (vairāk nekā 300 miljonu skatījumu), tika nominēts «Grammy» balvai un to arī ieguva kategorijā «Best Dance Recording».

Loģiski, ka tobrīd mazpazīstamā dziedātāja vienā acumirklī kļuva par jauno britu popmūzikas sensāciju. Tomēr Glinas sakarā noteikti pāris vārdi jāmin arī par Kembridžas elektroniskās mūzikas apvienību «Clean Bandit», kas savā mūzikā veiksmīgi sakausē deju mūziku un klasisko mūziku, piemēram, Mocarta vai Šostakoviča tēmas. Tieši šādi elementi caurstrāvo minēto «Rather Be», kas acīmredzami piesaistījis klausītājus, kuri izslāpuši pēc kaut kā jauna. Protams, «Clean Bandit» nav pirmie, kas sakausē klasisko mūziku ar elektroniku (jāmin kaut vai britu producents M.J. Cole, kas ko līdzīgu darīja gadsimtu mijā), taču «Clean Bandit» šo tendenci aktualizējuši, turklāt darot to tiešām gaumīgi. Kā zināms, ne vienmēr (patiesībā ļoti, ļoti reti) mūziķi ar klasisku izglītību spēj organiski iekļauties populārajā mūzikā.

«Rather Be» panākumi iedvesmoja «Clean Bandit» uz vēl vienu kopdarbu ar Glinu - «Real Love».

Taču šobrīd jau 25 gadus vecās Džeses Glinas ceļš pretī lielajai skatuvei nebija tas gludākais. Augdama Masvelhilā, Ziemeļlondonā, britu ebreju ģimenē (tēvs nekustamo īpašumu aģents, māte - A&R cilvēks mūzikas industrijā), viņa (vectēva uzvārds bija Goldsteins) skolā nekādi nespēja pārliecināt pasniedzējus par savu talantu. Vienā no skolas talantu konkursiem viņa dziedāja Meraijas Kerijas (Mariah Carey) dziesmu «Hero», taču neiekļuva nākamajā kārtā. «Es zaudēju pārliecību,» viņa atzīst kādā intervijā. «Tā bija lieliska mūzikas skola [Fortismere vidusskola], taču pasniedzēji man īsti nedeva iespēju, varbūt tāpēc, ka nespēlēju nevienu instrumentu.»

2008. gadā viņa skolu pameta, un, lai arī nepārstāja sapņot par karjeru mūzikā, pelnīja naudu, strādādama dažādus gadījuma darbus - frizētavā, fitnesa centrā u.c. Ar draudzeni apceļoja pasauli, pabija Āzijā, Austrālijā, Dienvidamerikā, un, kad atgriezās, iekārtojās mūzikas ierakstu kompānijā menedžmenta nodaļā. Kad pēc astoņu mēnešu darba viņa bija iepazinusi mūzikas biznesa aizkulises, iepazinusies ar industrijas atslēgas cilvēkiem, saprata, ka par visu vairāk vēlas nokļūt šīs industrijas otrā pusē - mākslinieku pusē. Sāka komponēt, slīpēt savas prasmes, līdz 2013. gadā dīphausa (deep house) mūzikas producents «Route 94» uzrunāja rudo cirtu īpašnieci un ieskaņoja viņas balsi skaņdarbā «My Love». Glinas savdabīgo balsi pamanīja jau minētā grupa «Clean Bandit», un pārējais jau ir vēsture.

Šobrīd Glinas kontā ir pieci numur viens singli, un arī šis debijas soloieraksts pagājušonedēļ iekaroja Apvienotās Karalistes albumu topu.

«I Cry When I Laugh»
«I Cry When I Laugh» Foto: Publicitātes foto

Interesanti, ka

atšķirībā no ierakstiem, kuros Glina piedzied kā viesvokāliste, pašas dziedātājas kompozīcijas nav tik izteikti elektroniskas.

Viņa dod priekšroku dzīvajiem instrumentiem (skat. koncertvideo), atklājot, ka viņas lielākās autoritātes mūzikā ir Eimija Vainhausa (arīdzan ebreju meitene no Ziemeļlondonas) un Lorina Hila, kuras debijas soloalbums vispār esot pamudinājis Glinu dziedāt un sacerēt pašai savas dziesmas.

«I Cry When I Laugh» ir pozitīvs popsoula albums ar citātiem no deviņdesmito gadu deju un R&B mūzikas. Pozitīvs arī tekstuāli. «Es nevēlējos izdot šķiršanās albumu,» viņa komentē, lai arī tiešām brīdī, kad parakstīts līgums ar izdevniecību, Glinas sirds bijusi salauzta. Dziedātājas aktuālais singls «Don't Be So Hard on Yourself» ilustrē šo Glinas vēlmi koncentrēties uz pozitīvo, sniedzot arī kādu cerības stariņu klausītājiem.

Mūzikas kritiķi jauno Džeses albumu gan īpaši nesaudzē, rakstot, ka tas īsti neturas kopā. Daļēji varētu piekrist, ka jau labi zināmie singli tiešām izceļas uz atsevišķu ne tik veiksmīgu dziesmu fona. Manuprāt, kopdarbu ar Emeli Sandei «Saddest Vanilla» droši varēja arī izmest. Tomēr, ja ieklausās, Glina šajā platē mums demonstrē diezgan plašu ietekmju diapazonu - sākot ar Vainhausas retro soulu, beidzot ar fanka un neosoula dekorācijām («It Ain't Right»).

Taču pāri visam stāv Glinas savdabīgā balss (tā gan jāsaudzē, jo, līdzīgi kā Semam Smitam, Adelei un Meganai Treinorei, arī Glinai nācies pārciest balss saišu operāciju), kura ir Glinas panākumu galvenā atslēga. Labi, varbūt arī seksīgās rudās matu cirtas...

Solīda debija popmūzikā!

Izdošanas datums - 21.08.2015.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu