«Šefīldas Rojs Orbisons» - Ričards Haulijs

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Par Ričardu Hauliju (Richard Hawley), iesauktu par «Šefīldas Roju Orbisonu», mūsu pusē jūsmo daudzi. Gan mūzikas žurnālists un melomāns Klāss Vāvere, kurš Haulija albumu «Coles Corner» ierindojis grāmatā «101 vērtīgs albums», gan Ainars Mielavs, kurš Haulija mūziku labprāt atskaņo savās pārraidēs, gan daudzi citi (arī TVNET par Hauliju raksta kopš 2003. gada), kuri saklausa Haulija mūzikā tiešas atsauces uz piecdesmito un sešdesmito gadu mūziku (viņš par saviem iedvesmas avotiem min Sinatru, Kešu, Roju Orbisonu, Elvisu). Topos Haulija vārdu neatrast, taču viņa ieraksti ir daudzu labas mūzikas cienītāju kolekcijās. Arī šis jaunais albums droši liekams plauktā!

Richard Hawley «Hollow Meadows»

(Parlophone UK)

9/12

«Haulija mierīgā, sirsnīgā baritona dziedātājos vientulības un lauzto siržu gabalos var saklausīt daudz vēsturisku atsauču - tāpat kā vēlas nakts, biezu cigarešu dūmu un melanholijas kokteiļu garšu -, un, kā visām patiesi skumjām un patiesi labām dziesmām, arī šīm piemīt brīnumainā spēja kaut mirkli darīt klausītāju laimīgu,» savā grāmatā par Hauliju raksta Vāvere.

Kopš minētās «Coles Corner» plates un citiem agrīnajiem Haulija albumiem, nekas būtisks mākslinieka estētikā nav mainījies, ja neskaita 2012. gada mazliet asāko un roķīgāko ierakstu «Standing at the Sky's Edge».

Ar jauno plati «Hollow Meadows», kas sacerēta Haulija Šefīldas mājās laikā, kad viņš atlaba pēc neveiksmīga kritiena no trepēm Barselonā (lauzta kāja), 48 gadus vecais mūziķis lieki neeksperimentē. Viņa piesmakušais baritons (smēķēšanai tomēr ir arī pozitīvas sekas), trauslais dziedājums, sapņainās ģitāras arpedžijas caurvij jauno ierakstu.

Richard Hawley «Hollow Meadows»
Richard Hawley «Hollow Meadows» Foto: Publicitātes foto

Tikai divi skaņdarbi albumā dēvējami par roķīgiem - pirmais singls «Heart Of Oak» (veltījums britu folkmūzikas dziedātājai Normai Vatersonei) un «Which Way», kurā ieskanas arī griezīgāki ģitāras akordi. Visi pārējie skaņdarbi ir liriskas balādes (ritmiskākas vai ne tik ritmiskas) ar stīgu aranžējumiem, vibrato ģitāras efektu, ksilofona piesitieniem un slide ģitāru.

Tieši sirdī trāpa, manuprāt, četri klusinātākie plates skaņdarbi - «Nothing Like A Friend», kurā basu iespēlējis Haulija draugs no «Pulp» laikiem Džarviss Kokers (Jarvis Cocker), ievadošais «I Still Want You» («Sorry I’ve been away so long,» dzied Haulijs, piebilstot «I Still Want You»), «Tuesday PM» (skat. video) un ...

... noslēdzošais personiskais «What Love Means», kurā Haulijs skaisti apdzied savas skumjas par lielās meitas aiziešanu lielajā dzīvē («Child of mine bereft, I’ll never forget the day you left»).

Sagatavojiet mutautiņu un kādu stiprinošu dzērienu.

Izdošanas datums - 11.09.2015.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu