Noteikti daudzu kritiķu atzītā Bruklinas melanholiskā roka kolektīva «The National» cienītāji būs pamanījuši, ka grupas solists ir spēris muzikālu sānsoli. Ja šis fakts tomēr paslīdējis garām, tad ielūkosimies 44 gadus vecā Meta Beringera (Matt Berninger) blakusprojekta «EL VY» pavisam nesen izdotajā platē «Return to the Moon».
EL VY «Return to the Moon»
(4AD)
8/12
«EL VY» (tiek izrunāts kā Elviss daudzskaitlī) ir Beringera un multiinstrumentālista, apvienības «Ramona Falls» (agrāk «Menomena») mūziķa Brenta Knopfa (Brent Knopf) kopdarbs. Abi viens otru pazīst jau kādus desmit gadus, kad «Menomena» un arī toreiz vēl mazpazīstamā grupa «The National» kopīgi uzstājās pustukšos Amerikas rietumkrasta klubiņos. Iepeldēt dziļākos ūdeņos izdevās tieši «The National», taču Mets visus šos gadus uzturējis draudzīgas attiecības ar Brentu, ik pa laikam apmainoties ar radošām idejām - Brents sūtījis dažādus motīvus, bet neapšaubāmi talantīgais liriķis un melodiķis Beringers uz atsūtītajiem fragmentiem uzdziedājis balsi.
Pēc beidzamā «The National» albuma «Trouble Will Find Me» (skat. recenziju), kas pat nominēts «Grammy», grupas darbībā iestājās nosacīts pārtraukums, un Beringeram bija iespēja uz brīdi izrauties no pienākumiem grupā, lai beidzot īstenotu seno muzikālo ieceri ar Knopfu. Tiesa, tā pa īstam «The National» savu darbību nav pārtraukuši, aktīvi gatavojot septīto studijas albumu. Šā gada augustā grupas ģitārists, viens no brāļiem Desneriem (Braiss) atklāja, ka ir sacerētas jau aptuveni 30 dziesmas, kuras tiks testētas koncertos, un albuma formā izdotas 2016. gada vasarā.
«Return to the Moon» ne ar ko īpašu nepārsteidz.
Beringers ir savā elementā - tās pašas tumšās, vienlaikus humora pilnās dzejas rindas,
nosvērts («I’m peaceful cause my dick’s in sunlight» vai «I’ll be the one in the lobby in the green collared fuck me shirt»), viegli aizlauzts baritons, kas tik ļoti uzrunā dāmas (kaut kad nesen Aberdīnas universitātes zinātnieki paziņoja, ka, veicot eksperimentus un pētījumus ar sievietēm, secinājuši, ka zema vīrieša balss labāk iesēžas atmiņā un ir atslēga uz sievietes prātu). Savukārt Brenta Knopfa aranžējumi ir vieglāki, gaisīgāki, mazliet elektroniskāki, kas ieliek Meta balsi mazliet citā, neierastākā skaņu un tembru vidē.
Saturiski Mets atļāvies būt autobiogrāfisks. «Detaļas ir izdomātas, taču kopumā daudz kas ir par mani, manu sievu [Karinu Beseri] un citiem cilvēkiem, kas man tuvi,» viņš atklāj. Dziesmās viņš atgriežas dzimtajā Ohaio štatā, kur astoņdesmitajos Sinsinati darbojās vairāki rokmūzikas klubi («The Jockey Club», «Delhi», «Over the Rhine» u.c.), kurus apmeklē divi mīlnieki - Didi un Maikls (iedvesmojoties no grupas «Minutemen» dalībnieku D. Boon un Mike Watt draudzības).
«Sitting outside the Jockey Club, crying in my 7-Up,» («Sēžu ārā pie Jockey kluba un raudu savā 7-Up») - dziesmā «Paul is Alive» detalizēti norāda Beringers.
Albuma jauda slēpjas tieši Beringera tumši asprātīgajos tekstos (viņš jaunības gados veiksmīgi darbojies reklāmas industrijā un piešāvis roku skanīgu, spēcīgu saukļu, atslēgas vārdu izdomāšanā) un balsī, un, manuprāt, Brenta Knopfa aranžējumi tikvien kā smuki iekrāso šo saturisko ietvaru, taču, lai novērtētu šo plati ar augstāku atzīmi, ar to vien nepietiek.
Labākā dziesma: «Paul is Alive».
Izdošanas datums - 30.10.2015.
