Adele «25»

(XL Recordings)

9/12

Kāds ir Adeles panākumu noslēpums? Balss? Varbūt... bet ir taču tik daudzas fantastisku balsu īpašnieces arī šodienas mūzikā, arī dažādos televīzijas talantu šovos jaunieši bieži vien pārsteidz ar fantastisku, nevainojamu vokālu. Dziesmas? Varbūt... bet ne ar ko īpašu Adeles klavierbalādes neatšķiras no pierastās tradicionālas popmūzikas. Dziesmu vārdi? Varbūt... taču par salauztu sirdi radio skan teju katra otrā dziesma. Ir jābūt kam vairāk...

Daudz esmu domājis par šo lietu, mēģinot izprast ļaužu masu milzīgo sajūsmu, jo pats tā īsti šo dziedātāju sajutis nekad neesmu. Citiem vārdiem - viņas ieraksti, lai cik skanīgi un muzikāli kvalitatīvi, manā kolekcijā nav atrodami, un arī šis tai netiks pievienots. Ne tāpēc, ka tas ir slikts, bet vienkārši tāpēc, ka «nav mans». Tas taču normāli, vai ne? (Es taču esmu normāls... Vai varbūt tomēr neesmu?) Varbūt jūsu kolekcijā nav, piemēram, neviena Stinga vai Otis Redinga albuma, tas taču neko nenozīmē! Kā teikts senā tautas gudrībā - vienam patīk māte, otram meita, vai ne tā? Pārlasīju arī paša rakstīto šepat TVNETā par Adeles pirmajiem diviem albumiem «19» un «21» (skat. resursus) un sajutos bezmaz vainīgs, ka neesmu slavējis un jūsmojis par Adeli («The Cure» dziesmas «Lovesong» kaverversija man vēl joprojām nešķiet laba doma, lai ko teiktu Adeles kaismīgākie fani), jo viņas raķetei līdzīgo pacelšanos līdz popmūzikas Olimpam nudien neprognozēju.

Taču šī pacelšanās ar pārdotiem 38 miljoniem albumu («21» un «19» kopā) notikusi, pateicoties klausītājiem, un klausītāji, lai ko teiktu dažs labs mūzikas snobs, nav nekādi muļķi.

Mans skaidrojums Adeles fenomenam varētu būt šāds; Mūsdienu «Youtube», sociālo tīklu un TV šovu laikmetā pasaule ir pārpludināta ar mūziku - gan dzīvu un autentisku, gan diemžēl arī sintētisku un mākslīgi uzkonstruētu, un cilvēki sāk zaudēt orientierus, sāk maldīties, apjūkot šajā «krāmu tirgū». Uzceļ biezu sienu un nelaiž šo skaņu lavīnu sev klāt. Vienīgais, kas vēl spēj tīri intuitīvi izlauzties līdz klausītāja sirdij, ir dzīva personība ar īpašu harismātisku starojumu, kas vibrē aiz visiem šiem popkultūras krāmiem. Cilvēki to sajūt un tai atsaucas.

Pēdējos gados populārajā mūzikā tieši spilgtas personības bija tās, kuru pietrūka, jo skaistu seju, skaistu vokālu un dziesmu jau netrūkst, un Adele ar savu vienkāršo, nesamāksloto kaimiņmeitenes tēlu trāpīja tieši desmitniekā.

«Будь проще, и народ к тебе потянется,» («Esi vienkāršāks un būsi tuvāk tautai») kā saka krievi.

Kā jums šķiet? Tā varētu būt?

Noteikti daudzus interesē - kur visus šos gadus kopš «21» Adele bija pazudusi? Pirmkārt jau 2011. gadā dziedātāja bija spiesta iepauzēt pārciestās balssaišu mikroķirurģiskās operācijas dēļ. Kad gadu vēlāk Adele atgriezās uz «Grammy» skatuves, viņa uzzināja, ka ir stāvoklī, un visi lielie plāni pēkšņi apgriezās kājām gaisā. Pati dziedātāja gan ir priecīga par šādu notikumu pavērsienu - tas ļāva viņai izrauties no «bailīgās mūzikas industrijas» skavām un kopā ar bērniņa (puika Angelo) tēvu - 41 gadu veco banku sektora darboni Saimonu Koneki (Simon Konecki) klusi nolīst savā ģimenes ligzdiņā (tiesa, abi nav oficiāli precējušies). «Es esmu apmeklējusi visus iespējamos parkus un rotaļu laukumus, visus lielveikalus un bodītes,» viņa stāsta intervijā izdevumam «Rolling Stone». Starp citu, jaunā albuma dziesma «Water Under the Bridge» ir veltīta tieši Saimonam.

Nav tā, ka Adelei netīk slava, taču, kad pieteicās Angelo, viņa sakārtoja prioritātes tādā secībā, ka pirmajā vietā ir bērns un ģimene un tikai pēc tam mūzika. «Mana karjera nav mana dzīve, tas ir hobijs,» viņa saka. Lai nebūtu vientuļi, viņa atjaunojusi kontaktus ar savām pusaudžu gadu draudzenēm - viena raksta bērnu grāmatas, otra ir TV producente -, atteikusies no smēķēšanas un kādu stiprāku dzērienu atļaujas iedzert tikai reizi nedēļā. «Paģiraini rīti ar mazu bērnu ir katastrofa. Bērns ļoti labi to jūt,» viņa komentē.

Tiesa, pirms pusotra gada viņai bija sakrājušās vairāku jaunu dziesmu demo idejas, taču, kad ar profesionālu ausi tos noklausījās bārdainais superproducents Riks Rubīns, viņa verdikts bija īss un kodolīgs - «neizklausās, ka tu esi pārliecināta par to, ko dziedi».

Throwing it way back with this! Thank you for all the love, I am so blown away. X #TBT

A photo posted by @adele on Oct 29, 2015 at 5:42am PDT

Arī šā brīža aktuālais singls «Hello» nenāca viegli. No sākuma tapa dziesmas pants un tikai pēc pusgada piedziedājums. «Man bija jābūt ļoti pacietīgam,» izteicies dziesmas līdzautors un producents Gregs Kurstins (Greg Kurstin).

Dziesma ir par Adeles iekšējo pasauli, par pāreju jaunā līmenī. Vispār

albums kopumā ir tāds kā melanholisks skatījums uz to, kā laiks skrien, un mēs visi kļūstam vecāki un nobriedušāki.

Viņas pašas mīļākā dziesma platē ir eltondžoniskā klavierbalāde «When We Were Young», kas tieši pieskaras šai tēmai. Adele atzinusi, ka iedvesmojusies no leģendārās Barbras Streizandes (Barbra Streisand) dziesmas «The Way We Were». Ja vēl par ietekmēm, tad būtisku lomu spēlējusi Madonnas plate «Ray of Light». «Zināt, kas mani tik ļoti piesaista šajā platē? Tas ir albums, ko Madonna ierakstīja, kad laida pasaulē savu pirmdzimto,» viņa skaidro. Adele šo albumu klausījusies atkal un atkal, īpaši jūsmojot par «Frozen».

Pēdējā brīdī mainīts dziesmas «Send My Love (To Your Lover)» nosaukums, sākotnēji tas bija «We Ain't Kids No More». «Citādi tad visu albumu varētu saukt burtiski «Old»,» viņa nosmej.

Minēto «Send My Love (To Your Lover)» producējis vairākkārt minētais zviedru producēšanas ģēnijs Makss Martins (Max Martin), un nav šaubu, ka šī dziesma, kas pulsē Adelei netipiskā viegli afrikāniskā ritmā, agri vai vēlu tiks izdota kā singls.

Ja par pārējām dziesmām, tad «I Miss You» ar masīvajiem tomu brekiem droši varētu būt arī kāds Florences Velšas skaņdarbs, «Water Under the Bridge» (skat. video) ar kustīgo ģitāras rifiņu kāds «Haim» māsu gabals. «OneRepublic» līdera Raiena Tedera (Ryan Tedder) pirksts jūtams smeldzīgajā balādē «Remedy» (iepriekšējā platē viņa sacerējumi bija «Turning Tables» un «Rumour Has It»), Danger Mouse producējis mītisko «River Lea», «Love in the Dark» ar masīvu stīgu orķestri fonā ir kaut kas no Adeles mīlestības pret Eimiju Vainhausu, savukārt pastorālā ģitāras balāde «Million Years Ago» iepeld francūža Žaka Brela skaņu estētikā. Bruno Marss palīdzējis sacerēt vēl vienu smeldzīgu salauztās sirds balādi «All I Ask», bet albumu noslēdz U2 «The Joshua Tree» cienīga ambience «Sweetest Devotion».

Kopumā, šķiet, labākais no Adeles albumiem.

Meklējiet visos mūzikas veikalos, jo straumēšanas servisiem Adele šīs dziesmas nedod.

Izdošanas datums - 20.11.2015.