David Bowie "Blackstar"

Jānis Žilde
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Šodien, savā 69. dzimšanas dienā Deivids Bovijs noteikti saņem daudz apsveikumu un dāvanu no faniem un draugiem, taču lielāko dāvanu šajā zīmīgajā dienā ir sarūpējis viņš pats. Pēdējo trīs gadu laikā (iepriekšējais studijas albums "The Next Day" izdots 2013) ar jaunu enerģiju, jauniem mūziķiem ir tapis "Blackstar" - albums, kas vizuāli stilizēts ar melnu zvaigzni ★ un kas muzikāli ir atšķirīgs no visa, kas līdz šim atrodams Bovija diskogrāfijā.

David Bowie «Blackstar»

(Iso/RCA)

9/12

Iepriekšējā platē "The Next Day" (skat. recenziju) Bovijs mazliet nedroši reflektēja pats par savu dzīvi, īpaši Berlīnē pavadītajiem gadiem, un muzikāli, sadarbodamies ar rokmūziķiem, nu nekādi nevarēja izvairīties no roka klišejām, turpretī jaunajā platē viņš kā pavadošo grupu izvēlējies jaunus Ņujorkas džezmeņus.

Lūk, video, kas tapis kādā Ņujorkas bārā. Visi šie virtuozie jaunie fusion jazz cienītāji dzirdami Bovija "Blackstar".

"Ja mēs izmantotu Bovija iepriekšējo grupu, tad būtu tā, ka rokmūziķi censtos spēlēt džezu. Tomēr, pieaicinot šos mūziķus - džezmeņus, kas cenšas spēlēt roku, dinamika mainās," mūziķu izvēli žurnālam Mojo komentē ieraksta producents Tonijs Viskonti (Tony Visconti).

Džezs Bovijam nav svešs. Sava desmit gadus vecākā pusbrāļa Terija Bērnsa iespaidā 12 gadu vecumā jaunais Deivids sāka spēlēt saksofonu un aizrauties ar džeza lielmeistaru Džona Koltreina un Erika Dolfija mūziku. Diemžēl pusbrālis visu dzīvi cīnījies ar šizofrēniju, daudz laika pavadījis psihiatriskajās slimnīcās, un 1985. gadā tomēr nolēma nokārtot rēķinus ar dzīvi, palecot zem vilciena (pašnāvības mēģinājumi pirms tam ir bijuši vairāki).

Terija tēls ir caurvijis vairākus Bovija skaņdarbus («Jump They Say», «Bewlay Brothers»). Lenija Gilmana (Leni Gillman) biogrāfijā «Alias David Bowie» arīdzan tiek minēts, ka Bovija sarežģītās attiecības ar savu garīgi slimo pusbrāli, viņa bailes pašam sajukt prātā, iedvesmojušas vairākas dziesmas.

Saksofons, psihiatriskā klīnika... viss saslēdzas, ja noskatāmies jaunāko video dziesmai «Lazarus».

«Lazarus», starp citu, ir tituldziesma pirms mēneša Ņujorkā pirmizrādītajai teātra izrādei ar tādu pašu nosaukumu, kas balstīta uz viņa 1976. gada kinolentes «The Man Who Fell To Earth» motīviem un stāsta par Tomasu Ņūtonu - no alkohola atkarīgu citplanētieti.

Atgriežoties pie jaunās plates, jāsaka, ka

tā ir eksperimentāla, noslēpumaina, viegli šizofrēniska mūzika, kas sakausē džeza un progroka pasaules, klāt piemetot daļu nihilisma, drāmas un traģikas.

Pilns Bovija jeb Deivida Roberta Heivorda Džonsa (David Robert Hayward-Jones) komplekts! Muzikālais pavadījums, ja noņemtu Bovija balsi, izklausās kā «Radiohead» un «Jaga Jazzist» hibrīds, tiesa, arī paša Bovija balss kalpo kā viens no instrumentiem un spilgtu melodisko līniju neveido. Prātā paliekošu melodiju trūkums varbūt ir vienīgais albuma mīnuss - dziesmas saplūst cita ar citu un izgaist no atmiņas, atstājot apziņā tikai dīvainu pēcgaršu.

«Blackstar»
«Blackstar» Foto: Publicitātes foto

Divas no dziesmām mums jau zināmas, bet jaunajā platē ieskaņotas no jauna. «Sue (Or in A Season Of Crime)» ar stīgu un pūtēju aranžējumu tika izdota pagājušogad izlasē «Nothing Has Changed», un b-puse «'Tis a Pity She Was a Whore», kas nosaukta tāpat kā skandalozā 17. gadsimta luga, ko sarakstīja dramaturgs Džons Fords.

Pārstrādātajā «'Tis a Pity She Was a Whore» versijā jaunu enerģiju ienesusi jau minētā jauno džezmeņu grupa ar saksofonistu Doniju Makkaslinu (Donny McCaslin) pie mikrofona.

Viena no labākajām dziesmām, manuprāt, ir «Girl Loves Me», kas pulsē teju hiphopa ritmā (Viskonti minējis, ka Bovijs ir klausījies jauno repa dūzi Kendriku Lamāru) un tekstā citē Entonija Bērdžesa «Mehānisko apelsīnu». Starp citu, dziesmā perkusijas iespēlējis «LCD Soundsystem» līderis Džeimss Mērfijs (James Murphy ).

Plate izskan ar salīdzinoši optimistisko «I Can’t Give Everything Away», kurā tiek citēts paša Bovija 1977. gada albuma «Low» mutes harmonikas motīvs (no instrumentālās kompozīcijas «A New Career In A New Town»).

Pats Bovijs neko daudz nepaskaidro, un varbūt pareizi. Interpretēt šo kosmisko džezroka albumu un minēt, ko šī melnā zvaigzne simbolizē, varam pēc sirds patikas.

Paldies un daudz laimes, Deivid Bovij!

Foto: Publicitātes foto

Izdošanas datums - 08.01.2016.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu