Divdesmit gadus pēc «Trainspotting» («Vilcienvakte») un dziesmas «Born Slippy .NUXX», kas elektroniskajā mūzikā (un ne tikai) definēja deviņdesmitos, pieredzējušais duets «Underworld» laidis klajā jaunu skaņuplati «Barbara Barbara, We Face A Shining Future», kas droši liekama blakus labākajiem dueta ierakstiem.
Underworld «Barbara Barbara, We Face A Shining Future»
(Astralwerks)
11/12
«Underworld» darboņi Karls Haids (Karl Hyde) un Riks Smits (Rick Smith) kopā muzicē jau kopš astoņdesmito gadu sākuma, kad nelielu popularitāti guva viņu savdabīgā sintpopa grupa «Freur» (pirms tam «The Screen Gemz»), taču tieši vēlāk izveidotais projekts «Underworld» reivu ēras pirmsākumos 80. un 90. gadu mijā kļuva par abu radošo prātu galveno muzikālo platformu.
Devītais studijas albums «Barbara Barbara, We Face A Shining Future» nāk klajā pēc sešu gadu pauzes («Barking» izdots 2010. gadā) un tapis vīru Ziemeļeseksas lauku studijā pilnīgi no baltas lapas. To līdzproducējis drum and bass meistars Linkolns Barets (Lincoln Barrett), kas plašāk pazīstams ar pseidonīmu «High Contrast».
Paši vīri, kuriem jau tuvojas 60 gadu slieksnis, šo albumu drosmīgi dēvē par jaunu sākumu (par to liecina arī plates nosaukums). Atšķirībā no citiem dueta ierakstiem šis noteikti izceļas ar to, ka tajā izteikti dominē Haida un fona dziedātāju balsis. Nosaukums savukārt aizgūts no Rika Smita tēva teiktā neilgi pirms viņa nāves. Barbara ir Rika māte, un frāze - «Barbara, Barbara, mūs sagaida gaiša nākotne» - tika adresēta viņai.
Seši gadi - tā ir lielākā pauze starp «Underworld» albumiem. Smits šos gadus aktīvi sadarbojās ar seno draugu, «Trainspotting» režisoru Deniju Boilu, kurš pieaicināja mūziķi strādāt pie 2012. gada Londonas Olimpiādes muzikālās koncepcijas, savukārt Karls Haids pievērsās solokarjerai, izdodot pāris albumus sadarbībā ar ambientās mūzikas tēvu Braienu Īno.
Ieraksts ir 45 minūtes garš, tajā iekļautas septiņas kompozīcijas, kas visdrīzāk neapzināti citē pašu «Underworld» muzikālo mantojumu.
Ievadošais «I Exhale» ir astoņas minūtes garš, monotoni stampājošs Haida apziņas plūsmas deklamējošs veidojums ar «Blur» raksturīgu «la la» vokāla āķi beigās. Liekas, ka to iedziedājis Deimons Albarns. Skaņdarbs hipnotizē un ievelk «Underworld» savdabīgajā skaņu pasaulē, un notur savās maigajās spīlēs līdz pat pēdējam akordam. Seko «If Rah» - septiņu minūšu kustīgs bīts ar spurainu sintezatora motīvu, kuram atkal pa virsu kaut ko deklamē Haids. Grūti izsekot viņa vēstījumam, bieži vien vārdi samesti kopā pilnīgi nejauši. «Low Burn» atmosfēriski ambientie sintezatori ar stampājošu bītu izskan kā maigāka «Born Slippy» versija, savukārt «Santiago Cuatro» it kā noslēdz skaņuplates pirmo pusi, ar četru minūšu brīvu improvizāciju uz eksotiska akustiska instrumenta, ko Haids atvedis no kāda sava ceļojuma.
Pēdējās trīs kompozīcijas albumā ir mierīgākas, apcerīgākas, melodiskākas. Īpaši skaistas ir «Motorhome» un noslēdzošā «Nylon Strung».
Viens no labākajiem albumiem «Underworld» katalogā, un viens no labākajiem ierakstiem, kas vispār šogad izdots. Elektroniskajā mūzikā jau nu noteikti.
Atgādināšu vēl, ka 2006. gadā «Underworld» viesojās arī Rīgā (skat. koncerta apskatu resursos), sniedzot brīnišķīgu koncertu.
Izdošanas datums - 18.03.2016.
