«Ričards Eškrofts noteikti var atviegloti nopūsties pēc kolēģu «The Stone Roses» atgriešanās dziesmas, kurā latiņa uzlikta diezgan zemu,» teikts kādā britu mūzikas izdevuma recenzijā par paša Eškrofta atgriešanās (pagājuši gan tikai seši gadi kopš iepriekšējā ieraksta «United Nations Of Sound») plati «These People». Diemžēl jāpiekrīt.
Richard Ashcroft «These People»
(Righteous Phonographic Association)
8/12
Deviņdesmito gadu britroka paaudzei nudien nav viegli pielāgoties mūsdienu klausītājam un arī sev lojālo, ļoti kritisko klausītāju pārsteigt ar ko jaudīgu un pārliecinošu. «The Stone Roses» atgriešanās dziesmu es aizmirsu uzreiz pēc pirmās noklausīšanās reizes (dziesma nav peļama, bet daiļrades kontekstā drīzāk vērtējama kā grupas b-puse), taču pēc Ričarda jaunā singla «This Is How It Feels» gan cerēju, ka bijušais «The Verve» solists beidzot būs saņēmies.
Kaut kāda nostalģiska smeldze bija jūtama šajā himniskajā balādē, kurā Ričards sakausēja «The Verve» slavenā albuma «Urban Hymns» stīgu aranžējumus (par tiem, starp citu, atbildīgs Vils Meilons (Wil Malone), kurš aranžēja arī «Urban Hymns» stīgas) ar sava solomateriāla melodisko līniju. Arī Ričarda balss skanēja tikpat lieliski kā agrāk, un likās, ka 44 gadus vecais mūziķis būs ieguvis otro elpu.
Tomēr, tomēr... «These People» kopumā tomēr nav atgriešanās «The Verve» laika spozmē. Ieraksts, kas tapis šo pēdējo sešu gadu laikā paša Ričarda mājas pagraba studijā, lai arī ir ieturēts labākajās «The Verve» un Ričarda solomateriāla tradīcijās, to klausoties, nepamet sajūta, ka tas viss jau ir reiz kaut kur dzirdēts, turklāt ar citu attieksmi, īstajā laikā un īstajā vietā.
Jauno albumu Eškrofts raksturojis kā noslēpumainu vēstījumu, kas pieskaras gan personiskām lietām (tuva drauga nāve), gan notikumiem pasaulē (Sīrija, Arābu pavasaris). «Neko nedarīt šajā slimajā nihilisma pilnajā kara laikmetā būtu noziegums,» viņš raksta preses paziņojumā.
Savu ambiciozo rokmūzikas un pasaules glābēja paškultivēto mesijas tēlu Ričards nav pazaudējis un, protams, pats uzskata, ka «These People» ir ļoti nozīmīgs ieraksts.
Muzikāli blakus tradicionālām «Verve» balādēm «Lucky Man» garā atrodami arī pāris dejiskāki, elektroniskāki skaņdarbi. Ievadošais «Out of My Body» pulsē dīvaina deju bīta pavadībā (to palīdzējis producēt franču dīdžejs Mirwais), kaut saturiski šis skaņdarbs šķiet viens no jaudīgākajiem (skat. koncertversiju).
Arī «Hold On» ir kustīgs, ritmisks disko gabals, kurā Ričards aicina mūs «turēties» (latviešiem ļoti tuvs aicinājums - «Turies, vecīt!»). Tīmeklī publicēts arī šīs dziesmas remikss, kura video versijā Eškrofts, šķiet, pilnīgā nopietnībā, dejo un žestikulē. Kā to visu interpretēt? Kas tas ir? Smieties vai raudāt... Būtībā Ričarda albuma vēstījums šajā globalizētajā, karu nomāktajā pasaulē, kurā plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem palielinās, ir «Turies!»?
«Trakais Ričards» - tā Eškroftu savulaik nodēvēja britu prese, kad viņš apgalvoja, ka ticot astrālajiem ceļojumiem un jūtas kā Jēzus. Šo iekšējo «trakumu», mesiānisko sajūtu viņš zaudējis nav, taču mūzika diemžēl vairs īsti netiek līdzi viņa personībai un no agrīno «The Verve» ierakstu atmosfēriskā, šūgeiziskā trakuma, jaunajā albumā nav ne miņas.
Labākā dziesma - «This Is How It Feels».
Izdošanas datums - 20.05.2016.
