RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Spoon «Hot Thoughts»

Jānis Žilde/ TVNET
  • Raksts
  • Video
Spoon | Foto: Publicitātes foto

Pēc 2014. gada sānsoļa ar lielo izdevēju «Anti-», kura apgādā izdota lieliskā plate «They Want My Soul» (skat. recenziju), Ostinas, Teksasas apvienība «Spoon» atgriezusies savā mājas izdevniecībā «Merge», kas savulaik 1996. gadā izdeva grupas spuraini skanošo debijas plati «Telephono».

Spoon «Hot Thoughts»

(Matador) 10/12

Grupa, kuru mīl mūzikas kritiķi un kurai ir neliels, bet ļoti uzticams fanu pulks, ir viena no retajām, kura konstanti spējusi ierakstīt un izdot ļoti augstvērtīgus albumus. Un arī šis devītais studijas darbs «Hot Thoughts» nav izņēmums.

Darbs ar jauno materiālu sākās iepriekšējās plates veicināšnas turnejas laikā, 2015. gada janvārī, februārī, kad tapa agrīnie muzikālie aizmetņi. Viens no pirmajiem bija skaņdarbs «I Ain't the One», kas ir viena no plates virsotnēm.

Bieži ir tā, ka kāda dziesma no iepriekšējā albuma nosaka muzikālo kursu nākamajam, un «Spoon» gadījumā tā bijusi dziesma «Inside Out». Grupas solists Brits Daniels (Britt Daniel) kādā intervijā atzinis, ka tieši viegli elektroniskais «Inside Out» ar laiku kļuva par viņa «They Want My Soul» plates mīļāko gabalu.

Vēlme doties dziļāk elektroniskos eksperimentos kļuva vēl uzstājīgāka, kad pagājušogad negaidīti nomira Brita elks Prinss (Prince). Viņš par Prinsa mūziku jūsmojis jau no 11 gadu vecuma.

«Viņš vienmēr bijis man līdzās, un, ja bija iespēja, es vienmēr devos uz Prinsa koncertiem,» Daniels atklāj. «Kā izpildītājs viņš bija visaugstākajā līmenī līdz pat pēdējam koncertam. Kad viņš aizgāja, es sāku klausīties visus viņa albumus, un tas neapšaubāmi atstāja ietekmi uz jaunajām dziesmām.»

Spoon «Hot Thoughts»
FOTO: Publicitātes foto

Prinsa apsēstība ar seksualitāti, kas caurvij katru otro viņa dziesmu, atradusi ceļu arī «Spoon» jaunajās dziesmās. Arī Bovija aiziešana likusi vairāk eksperimentēt, un rezultātā tapis pats eksperimentālākais, futūristiskākais grupas albums.

Piemēram, plates pēdējā dziesma «Us» ir piecu minūšu ambienta saksofona, dažādu trokšņu un atmosfērisku bungu un taustiņu piesitienu noskaņu kompozīcija. Producents, starp citu, Deivs Frīdmens (Dave Fridmann), tas pats, kas iepriekšējā albumā.

Paralēli seksualitātes motīvam ierakstā jūtamas dusmas, apjukums. Iekļauta pat viena politiska dziesma «Tear it Down», kas acīmredzami pieskaras trakajam ASV prezidenta pirmsvēlēšanu maratonam.

Albumu ievada titulskaņdarbs. Tieši tāda bijusi 45 gadus vecā Brita vēlme, lai ievadošā dziesma nosaka toni visam atlikušajam ierakstam, līdzīgi kā Brūsa Springstīna «Born in USA» vai Prinsa «Sign o' the Times».

Kopumā lieliska mācību stunda grupām ar šādu stāžu. Ir jāturpina meklēt jauni izteiksmes līdzekļi, un būs arī panākumi.

Viens no labākajiem gada ierakstiem! Rekomendēju!

Izdošanas datums - 17.03.2017.

IT Ceļi
0 Komentāri