Divi brāļi Džims un Viljamss Reidi no nelielas pilsētas Īstkilbraidas Skotijā, kuri reti kad veidoja acu kontaktu ar cilvēkiem, slēpjoties aiz tumšām, nenoliedzami stilīgām saulesbrillēm, pirms 32 gadiem izdeva vienu no trokšņainākajiem un neparastākajiem rokmūzikas albumiem «Psychocandy». 2017. gadā brāļi pēc 19 gadu pauzes (iepriekšējā plate «Munki» izdota 1998. gadā) ir atpakaļ ierindā!
The Jesus And Mary Chain «Damage and Joy»
(Warner) 7/12
Kā jau tas bieži ir ar rokmūzikas leģendām, kuras ilgu laiku klusējušas, mūzikas apskatniekiem īpaši interesanti ir pakavēties vecajos labajos laikos, cenšoties izprast apstākļus, kuros konkrētā leģenda radusies un kā un kāpēc atstājusi savas pēdas roka vēsturē. Pārlasot izdevniecības «Craeation» bosa Alana Makgī (Alan McGee) memuārus, grupai «The Jesus And Mary Chain» ir veltīta vesela nodaļa. Tieši «Mary Chain» kļuva par Makgī pirmo lielo grupu un sagādāja ne mazums galvassāpju topošajai mūzikas industrijas haizivij, kas savu lielāko ķērienu 90. gados guva ar «Oasis».
Kā raksta Makgī, pirmo reizi sastopot brāļus Reidus, viņš secinājis, ka šie divi mazpilsētas panki kļuvuši par «The Sex Pistols» faniem sešus gadus par vēlu, instrumentus spēlējuši slikti un bijuši sasodīti depresīvi.
Grupas koncerti nav bijuši garāki par 20 minūtēm
, no ģitāras kombjiem rēca neizturams «baltais troksnis», taču cauri šai skaņu sienai bija saklausāmas izcilas popmūzikas melodijas.
Ja raksturojam agrīno grupas skaņu, tad tā tiešām bija unikāla. Kad ierakstīts pirmais singls «Upside Down», tā nepieradināto skanējumu veidoja «The Velvet Underground», «Joy Division», «The Stooges», «Suicide» elementi, kas atjaukti ar 60. gadu meiteņu popgrupas «Shangri-Las» harmonijām.
Pēc 1985. gada minētā šedevra «Psychocandy» (ja tavā kolekcijā nav šā albuma, tad...) grupa attālinājās no trokšņainā skanējuma un būtībā lēnām sāka zaudēt savu nozīmīgumu. Protams, 90. gadu sākumā, kad pasauli pāršalca grandžmūzikas vilnis, «Mary Chain» bija gana pieprasīti un 1992. gadā pat uzstājās festivālā «Lollapalooza», dalot skatuvi ar «Pearl Jam» un «Soundgarden», taču pēc 1998. gada albuma «Munki» un pēc nemitīgajiem brāļu konfliktiem grupai pielikts punkts.
Ja esi radījis izcilas dziesmas, tad agri vai vēlu tās atkal atrod klausītāju, un tā notika ar dziesmu «Just Like Honey», kura tika iekļauta 2003. gada filmā «Lost In Translation».
Tā sāk skanēt pašās filmas beigās, kad galvenie varoņi - Bila Marija un Skārletas Johansones personāži emocionāli apskaujas...
2007. gadā grupa apvienojas, lai piedalītos festivālā «Coachella» (uz skatuves ar Skārletu Johansoni izpildīta «Just Like Honey»), un kopš tā laika grupa atkal uzstājas gan festivālos, gan dodas turnejās.
«Varat iedomāties, esam sākuši viens otrā vairāk ieklausīties,» intervijās skaidro Džims. «Pēdējos pāris gados esam centušies norakt to kara cirvi, kas starp mums bija. Cilvēki, kas pazīst mūs vairāk, saka, ka neesam nemaz tik mierīgi. Es teiktu, ka gudrība nāk ar vecumu, briedumu. Dzīvosim savu dzīvi un ļausim dzīvot otram, un svarīgi arī ir pieņemt otra viedokli.»
Darbs pie jaunā ieraksta «Damage and Joy» aizsākās 2015. gada septembrī kopā ar producentu Youth, ieraksta sesijas norisinājās gan Londonā, gan Dublinā, kā arī Granadā, Spānijā. Vēl aizvien grupas menedžeris Makgī pirmo reizi par albuma ierakstu paziņoja Kanādas CBC Music: «Viņi ir radījuši vēl vienu albumu! Tas ir liels notikums! Milzīgs.»
Albuma vēstnesis, pirmais skaņdarbs «Amputation» pauž līdera sajūtas, «esot prom no mūzikas industrijas... sajūtas bija kā rokenrola amputācija».
Albumā iekļauta jauna versija dziesmai «All Things Must Pass», kas izdota jau iepriekš un tika iekļauta seriālā «Heroes» un izlasē «Upside Down: The Best of The Jesus and Mary Chain». Vispār daudzas albumā iekļautās dziesmas ir jau agrāk radītas un tagad vienkārši ieskaņotas. Ierakstā piedalījušies tūres bundzinieks Braiens Jangs (Brian Young) un grupas «Lush» bijušais basģitārists Fils Kings (Phil King). Divās dziesmās dzirdama Izabelas Kembelas (Isobel Campbell) balss. Savukārt dziesmā «Black And Blues» dzirdama Skaja Fereiras (Sky Ferreira) balss.
Būtībā grupa turpina no tās vietas, kur bija nonākusi ar albumu «Munki». Tradicionāls, taisns 60. gadu «The Velvet Underground» rokenrols ar žvadzošu tamburīnu (smagāka «New Order» versija) brīžiem atjaukts ar kādām liriskākām, atmosfēriskām vietām, izvairoties no liekas psihedēlijas. Ir sajūta, ka vīri vispār nav uzsūkuši neko no jaunajām mūzikas tendencēm un piegājuši albuma ierakstam tā, it kā būtu 1998. gads.
No vienas puses, tas ir apsveicami, ir saglabāts rokraksts, taču no otras - tas viss jau dzirdēts tajā pašā 1998. gadā.
Izdošanas datums - 24.03.2017.
