«Lush», «Ride», «My Bloody Valentine», «The Stone Roses», «Pixies» un tagad arī «Slowdive» - tie visi ir 80./90. gadu mijā populāri neatkarīgās mūzikas ansambļi, kas pēc padsmit, divdesmit gadiem atkal nolēmuši sanākt kopā un muzicēt. Kāds iekritis nostalģijas tīklos, kāds izmēģinājis ko jaunu un apdedzinājies, taču šajā apskatā par grupu, kura pēc 22 gadu pauzes atgriezusies ar jaunu plati, kas, iespējams, spēs uzrunāt ne tikai vecos fanus, bet arī pavisam jaunus klausītājus.
Slowdive «Slowdive»
(Dead Oceans) 10/12
1989. gadā Redingā izveidotā apvienība «Slowdive» (nosaukums aizgūts no «Siouxsie and the Banshees» dziesmas) pastāvēja vien sešus gadus, un šajā laikā posmā līdz 1995. gadam izdeva trīs klasiskus studijas albumus, kas atstājuši jūtamu ietekmi uz tādām mūsdienu grupām kā «DIIV», «Deerhunter», «Tame Impala», «Beach House», «Grizzly Bear», «Unknown Mortal Orchestra» u.c.
Par grupas pirmsākumiem interesantu filmu izveidojis mūzikas medijs «Pitchfork», to noteikti iesaku noskatīties. Piebildīšu vien īsumā to, ka par grupas labāko albumu tiek uzskatīts 1993. gada «Souvlaki» (dažas dziesmas līdzproducējis Braiens Īno), taču, kad izdevniecības «Creation» boss Alans Makgī «pavēlēja» grupai kā nākamo ierakstīt popmūzikas albumu, bet tā vietā grupa izdeva absolūti eksperimentālu, ambientu postroka ierakstu «Pygmalion» (1995), Makgī pacietības mērs bija pilns.
Laikā kad pasaulē valdīja grandžs un britpops, vieta šādiem «šūgeizeriem» izdevniecībā vairs neatradās.
Nedēļu pēc «Pygmalion» izdošanas, līgums ar grupu tika lauzts, un drīz arī «Slowdive» beidza pastāvēt.
«Es atceros kādu no pēdējiem koncertiem, kad pacēlu galvu un ieraudzīju sievieti, kas mazgā grīdu,» tā laika notikumus atceras Čaplins. «Tad nolēmu, ka jāmeklē normāls darbs.»
Līdz pat 2014. gadam katrs mūziķis nodarbojās ar saviem projektiem. Par nozīmīgāko varētu uzskatīt Halsteda grupu «Mojave 3».
Pēdējos desmit gados, patiecoties «šūgeiza» renesansei, melomānu vidū no jauna sāka rasties interese par šā ģitārmūzikas subžanra aizsācējiem (arī Latvijā spilgti debitēja «Tribes Of The City»), un, kad Barselonas festivāls «Primavera Sound» uzaicināja grupu uzstāties, mūziķi piekrita. Atsaucība bija tik liela, ka «Slowdive» nolēma spert soli tālāk un ierakstīt jaunu skaņuplati.
Jaunais ieraksts tapis «Courtyard» studijā, netālu no Londonas, turpat, kur pirmie grupas albumi. Viss sācies ar ambientiem eksperimentiem, «Falling Ashes» (albuma noslēdzošā kompozīcija) klavieru arpedžiju, līdz apaudzis ar grupai raksturīgu drīmpopa, postroka apvalku.
Kā pirmais singls gada sākumā izdots «Star Roving» (skat. audio) - skaņdarbs, kas izklausās kā kāds noslēpumā glabāts 1992. gada «Pale Saints» (jā, bija arī tāda lieliska grupa) un «Ride» muzikālais ārlaulības bērns. «Don't Know Why» atgādina, cik lieliska dziedātāja ir Reičela Gosvela, un vispār, visas astoņas albumā iekļautās dziesmas ir brīnišķīgas, atmosfēriskas muzikālas ainavas, kas atver durvis uz pagātni, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas...
Izdošanas datums - 05.05.2017.
