No TVNET arhīva: Roger Waters «Is This The Life We Really Want»

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Columbia

(Recenzija publicēta 2017. gada jūnijā) Visi pēdējo gadu mūziķu mēģinājumi protestēt pret esošo varu, jauno pasaules kārtību, Donaldu Trampu, terorismu tādi bērnu šļupsti vien ir, ja salīdzinām ar to, ko savos ierakstos iestrādā viens no rokmūzikas patriarhiem Džordžs Rodžers Voterss. Arī jaunais britu rokgrupas «Pink Floyd» dibinātāja soloalbums ir jaudīgs politisks manifests, kuru Donalds Tramps, visticamāk, savai ierakstu kolekcijai negribēs pievienot.

Roger Waters «Is This The Life We Really Want»

(Columbia) 10/12

Jaunais ieraksts ir pirmais tradicionālais studijas rokalbums kopš 1992. gada «Amused to Death», ja neskaitām 2005. gada trīsdaļīgo operu «Ça Ira» par franču revolūciju.

Voterss allaž bijis konceptuālists, tieši viņa garabērns ir 1979. gada «Pink Floyd» eposs «The Wall». Taču

kritiķi bieži pārmetuši Votersam to, ka viņa mūzika ir smagnēja, pārāk monumentāla, tāda kā milzīgas lakoniskiem vaibstiem izkaltas gigantiskas skulptūras.

Voterss vienmēr slēpies aiz paša uzbūvētas sienas un reti kad sniedzis klausītājiem ieskatu savā emociju, jūtu pasaulē.

Arī jaunais albums, kas tapis pēdējos septiņus gadus, nav izņēmums, tiesa, pēc pirmās noklausīšanās reizes ir sajūta, ka kopējais plates skanējums ir siltāks, maigāks nekā citi nu jau 73 gadus vecā meistara darbi.

Is This The Life We Really Want
Is This The Life We Really Want Foto: Columbia

Ja par saturu, tad šeit droši kāds students varētu rakstīt disertāciju.

Plate iesākas ar 2008. gadā sacerētu dzejoli, kurā Voterss kritizē tā laika ASV vadību (Bušs, Čenijs), un turpinās ar «Déjà Vu» - konceptuālu kompozīciju par Dievu, kas turpina iepriekšējā albumā iesākto triloģiju «What God Wants». Būdams ateists, Voterss izaicina Dievu, un apgalvo: ja viņš būtu Dieva vietā, tad pasaulē netiktu nogalināti bērni, nenotiktu bēgļu krīze, dronu uzlidojumi u.tml.

«If I had been God... I believe I could have done a better job» («Ja es būtu Dievs, ticu, ka paveiktu labāk šo darbu»).

Seko ļoti «reidiohediskais» skaņdarbs «The Last Refugee», apokaliptisks darbs par pēdējo bēgli, kas izdzīvojis pēc Lielā Kara (Great War). «Picture That» savukārt ir tipisks Voterss. Dziesmā mūziķis aicina mūs vizualizēt šodienas realitāti.

«Picture prosthetics in Afghanistan

Picture a courthouse with no fucking laws

Picture a leader with no fucking brains.»

«Broken Bones» ir klusināta protesta dziesma, bet plates tituldziesma, kas arīdzan muzikāli droši iederētos «Radiohead» platē «In Rainbows», ir albuma jaudīgākais politiskais manifests, kas iesākas ar ASV prezidenta Trampa murgiem CNN ēterā. «Mēs esam pamodušies Trampa murgā,» rakstīts albuma bukletā. «The Most Beautiful Girl» ir mīlas stāsts par diviem sprādzienā bojā gājušiem mīlniekiem, arī «Smell the Roses», kas mazliet citē «Pink Floyd» skaņdarbu «Have A Cigar» ir Votersam raksturīga pretkara dziesma.

Albuma noslēdzošās trīs dziesmas ir ar cerības zīmi. Voterss tomēr beigās tic, ka mīlestība šajā karā uzvarēs. «Wait For Her» tiek izdziedāts palestīniešu dzejnieka Mahmuda Darviša dzejolis. Seko neliela tēma «Oceans Apart» ar kaiju kliedzieniem un nomierinošām okeāna viļņu skaņām un «Part of Me Died», kurā Voterss uzskaita visu, kas nav kārtībā ar mūsu sabiedrību, taču beigās ir gatavs aizmirsties mīļotā cilvēka skavās.

Mūsdienu Džordžs Orvels, ko lai vēl piebilst...

Izdošanas datums - 02.06.2017.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu