Britu dendiji Teo Hačkrafts (Theo Hutchcraft) un Adams Andersons (Adam Anderson) Latvijā bijuši jau vairākas reizes (aplūko fotogalerijas un koncerta recenziju). 9. novembrī «Hurts» vīri mūsu pusi apciemos ar jauna albuma dziesmām, un drāma, asaras, mīlestības mokas, tas viss kopā ar mazliet tumšo, minorīgo, vienlaikus sirdi plosoši romantisko mūziku būs baudāms klātienē. Pirms dodaties uz koncertu, ielūkosimies grupas jaunajā platē «Desire».
Kā sāp, kā sāp, tu redzi*
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hurts «Desire»
(Columbia) 7/12
Jāsaka uzreiz, no sintpopa (tā šo duetu bieži pozicionē medijos) jaunajā platē nav gandrīz ne miņas. «Desire» ir mūsdienīgas popmūzikas ieraksts ar atsaucēm uz aktuālajām žanra producēšanas tendencēm, 80. gadu tā dēvēto «blue-eyed soul» un mazliet fanku un R&B.
Šis ir jau ceturtais studijas albums grupas diskogrāfijā, tas seko 2015. gada «Surrender», «Exile» (2013) un debijas platei «Happiness», kas preparēta arī TVNET (skat. recenziju).
«Grupa ir iemācījusies visas nepareizās mācības no 80. gadiem,» toreiz trāpīgi rakstīja britu izdevuma «Q» kritiķis.
Kritiķi nemīl šo grupu arī šobaltdien.
Prestižais mūzikas medijs «Pitchfork» vispār nav recenzējis nevienu no albumiem,
britu izdevums «Uncut» par jauno plati raksta - «lieli, plaši piedziedājumi, bet maz sirds», savukārt mūzikas portāls «Metacritic», kurš apkopo pasaulē lielāko mūzikas izdevumu recenzijas un to vērtējumus, pagaidām, pamatojoties uz septiņām profesionālām recenzijām, izrēķinājis vidējo «Desire» vērtējumu, un tas ir aptuveni 6/10.
Un tomēr, lai arī «Desire» britu topā pirmajā nedēļā startēja gaužām pieticīgi, vien 21. vietā, pārdodot 3712 albuma vienību (Dons mūsu pusē spēj pārdot vairāk disku), grupa turpina koncertēt, pulcēt romantisku izjūtu alkstošu publiku.
Taču atgriezīsimies pie paša albuma. Tik tiešām, arī solists Teo Hačkrafts atzinis, ka ar jauno ierakstu duets vēlējies radīt «personisku, lielu pop albumu», un tas «Hurts» ir izdevies. Tiesa, nav izdevies sasniegt topu virsotnes... Grupa no mazliet noslēpumaina, atmosfēriska sintpopa («Wonderful Life» vēl aizvien skan labi)
iesoļojusi tādu viendimensionālu stadionu popgrupu kā «OneRepublic» un «Imagine Dragons» kategorijā.
Albums iesākas ar iedvesmojošo «Beautiful Ones», kas uzbūvēts pēc pareizas popmūzikas formulas un kurā plaši skanošs piedziedājums dziesmas izskaņā sakausēts ar pamatīgu ģitāras solo virpuli. Sekojošais «Ready To Go» balstās uz 90. gadu klavieru rifa, grūvīga fanka basa. «People Like Us» pulsē džeksoniskā «They Don’t Care About Us» manierē, taču ir vāja tā atblāzma. Kopumā albumā iestrādātas atsauces uz Prinsa (Prince) daiļradi («Boyfriend»), 80. gadu «Hall & Oates», šur tur iezogas kāda džezīga ģitāra, kas tiek spēlēta pa oktāvām, saksofons, trompete.
«Vēlos būt vairāk nekā tavs draugs» vai «Tu neesi vienīgā, kas jūtas vientuļi» - apmēram šādi attiecību teksti dominē dziesmās, kas tiek atjaukti ar naktsdzīves ainām («Ir piektdienas vakars» vai «Ir plkst. 4 naktī»). Protams, visam pāri arī mīlas un naida plosošās sirdssāpes...
Ja grupai no komerciālā aspekta ar šo albumu būtu izdevies trāpīt kaut kur starp «Coldplay» un Teilori Sviftu, tad varbūt šāda izteikti komerciāla albuma izdošana būtu sevi attaisnojusi, bet beigās sanācis ne šis, ne tas. Visticamāk, grupas minorīgo noskaņu cienītājiem šis albums ir par popsīgu, bet top40 auditorijai - tomēr mazliet par sarežģītu.
Biļetes «Biļešu servisā». Iesildīs Lietuvas mūziķi «Deeper Upper».
Izdošanas datums - 29.09.2017.
«Kā sāp, kā sāp, tu redzi»* - vārdi no grupas «Linga» dziesmas «Kā sāp».