«Runājošā galva»* - Deivids Bērns (David Byrne) pēc sadarbības albumiem ar «St. Vincent» (2012) un Normenu Kuku aka «Fatboy Slim» (2010), marta sākumā laidis klajā jaunu soloalbumu «American Utopia», kurā atkal sadarbojas ar savu draugu, ietekmīgo ambientās mūzikas pionieri Braienu Īno (Brian Eno), kā arī daudziem jaunās paaudzes mūziķiem un producentiem.
David Byrne «American Utopia»
(Nonesuch) 10/12
Jau četrus gadu desmitus Bērns eksperimentē gan ar skaņām, gan vārdiem, radot «jaunā viļņa»/postpanka klasiku. Bez viņa pamatgrupas «Talking Heads» nebūtu nedz «Franz Ferdinand» nedz «Pixies», nedz «K. Remonta». Jā, ne visi eksperimenti ir bijuši trāpījums desmitniekā, taču kopumā 2018. gadā, atskatoties uz Bērna radošo mantojumu, kļūst skaidrs, ka šis 65 gadus vecais vīrs ir viens no aktīvi un radoši funkcionējošiem sava laikmeta dižgariem.
Reklamējot jauno albumu, Bērns mēneša sākumā viesojās Stīvena Kolbēra (Stephen Colbert) šovā (skat. video), izpildot jauno singlu «Everybody's Coming To My House», un ne mirkli neradās sajūta, ka vērojam ko aizvēsturisku, novecojušu... tieši pretēji, Bērns ir nostājies ārpus laika. Viņš ir pats sava laika, savas estētiskās valodas pavēlnieks. Līdzīgi kā minētajā šovā, arī koncertos Bērnu pavada pa skatuvi defilējošs mūziķu orķestris pelēkos uzvalkos, kas kustas pēc iepriekš iestudētas horeogrāfijas. Ko tādu ļoti gribētos šovasar redzēt festivālā «Positivus», svētdienas vakarā «leģendu vakarā».
Tik daudz par sapņiem... Bet ja par albumu, tad tas ir iecerēts kā daļa no multimediāla pozitīvisma projekta - «Reasons to Be Cheerful», kura mērķis dot cilvēkiem iemeslu šajā politisko peripetiju un cilvēku neprasmīgas saimniekošanas un stulbību laikmetā justies laimīgiem un optimistiskiem. Projekts nodēvēts Iana Djūrija (Ian Dury) dziesmas «Reasons to Be Cheerful (Part 3)» vārdā. Jā, tā ir amerikāņu utopija.
Mūziku šim ierakstam sacerējis pats Īno, pieaicinot dažādus jaunākas paaudzes līdzproducentus, piemēram, skotu Rodaīdu Makdonaldu (Rodaidh McDonald), kas strādājis ar «The xx», «Savages», Danielu Lopatinu no Rīgā vaigā skatītā projekta «Oneohtrix Point Never», britu dziedātāju un producentu Semfu Siseju jeb vienkārši Semfu (Sampha) u.c. Arī jau pieredzējušo Patriku Diletu (Patrick Dillett), kurš strādājis, piemēram, ar Meraiju Keriju
Protams, albums ir pastāvošās iekārtas kritika, taču tiešā veidā Bērns nepiemin nedz Donaldu Trampu, nedz policijas vardarbību, bet vienā no nesenākajiem koncertiem kā manifestu izpildīja Džaneles Monē protesta dziesmu «Hell You Talmbout» (skat. Instagram video), apliecinot savu solidaritāti ar «Black Lives Matter» kustību.
Viena no dziesmām («Bullet»), starp citu, tipiskā Bērna manierē, vēsta stāstu no lodes skatpunkta, kura izšaujas cauri cilvēka ķermenim. «The bullet went into him / His skin did part in two / Skin that women had touched / The bullet passed on through.» Cita («Every Day Is A Miracle») savukārt - no vistas perspektīvas. «Now the chicken imagines a heaven / Full of roosters and plenty of corn / And God is a very old rooster / And eggs are like Jesus, his son.»
Bērna dziesmu vārdi ir abstrakti, teju dadaiski, ar vieglu humoru runā par nopietnām lietām.
Un «Everybody's Coming To My House» izklausās tikpat labi kā klasiskie «runājošo galvu» singli «Once in a Lifetime» un «Road to Nowhere».
Izdošanas datums - 09.03.2018.
* Atsauce uz Bērna grupu «Talking Heads».
