|
2009. g. 12. septembrī, 13:33 |
Hiphops ir mūzika? Šad tad, uzjautrināšanās nolūkos palasu šo diskusiju. Visā visumā attieksme pret repu ir diezgan vienaldzīga - ir tāds, nu lai ir, gan jau kādam patīk... Taču par mūziku gan to nosaukt ir klaji nepareizi, jo hiphops nevar būt mūzika pat teorētiski. |
|
2009. g. 18. decembrī, 17:53 |
par to profesionalitāti... Nu redzi - ar to arī atšķiras klasiķi no mūsdienu izpildītājiem. 70.-80. gadu slavenajās grupās visi mūziķi bija superprofesionāli, un savus instrumentus pārvaldīja perfekti. Un slavenāki par citiem kļuva tie, kuri ne tikai labi spēlēja, bet arī komponēja labāk par pārējiem - citiem vārdiem sakot, vienīgais kritērijs bija mūziķa talants. Kā jau teicu - viss sagāja dēlī pēc Nirvanas fenomena, kas parādīja, ka nav obligāti būt virtuozam, lai būtu zvaigzne. Un maisam gals bija vaļā - saradās visādi indierokeri, koledžrokeri, postpanki, nu-metalisti un postrokeri, kas tolkam spēlēt nemāk, bet tas arī nav jāmāk, jo precedents ir radīts... Un no rokmūzikas tas pārnesās uz citiem žanriem. Tas pats pop - nu nenoliegsi taču, ka, piemēram, Tina Tērnere ir daudzreiz augstākas kvalitātes izpildītāja kā Bejonce vai Britnija... |
|
2009. g. 18. decembrī, 18:59 |
Es tad nerunāju par Nirvanu vai citiem indie, post u.c. rokeriem (es protams neesmu liels speciālists mūsdienu rokmūzikas jautājumos, bet uzskatu ka gandrīz visi no viņiem ir sūds) bet gan par to ka ne obligāti ir jābūt par kaut kādu ģitarspēles dievu, lai būt par labu mūziķi! Pietiek arī ar to ka cilvēks normāli (!) prot spelēt. Bet ar to es nesaku, ka tādi ka Nirvana ir norma. Nē, viņi ir zemāk par normu! Vai tad Beatles, Rolling Stones, Cream bija (ir) kaut kādi nereāli mūziķi? Viegli var atrast mūziķus, kuri spēlē daudz labāk, bet ir krogu mūzikanti... To ka jauni cilvēki to neredz, tas nav nekas jauns. Jauni cilvēki daudz ko nesaprot, bieži izvēloties mūziku skātās uz saviem draugiem, uz modi kopumā, lai būtu par 'saviem', stilīgiem. Tu domā ka visi šie fani 60-80-ajos kļūva par tādiem pateicoties nereāli kvalitatīvai, talantīgai mūzikai, lielāka daļa fanoja par Bobu Dilanu un Hendriksu tāpēc, ka viņi bija aktuāli! Tāpāt ka tagad cilvēki fano par Rihannu, Lady Gagu un vēl nezinu ko. Tāpēc kāda jēga uztraukties par to kāda gaume ir jauniešiem, kad viņu gaumē ir vienmēr ir aktuālakais. Tas bija džezs, rokenrons, roks, disko, sintipops, reps, tehno, r'n'b - viss kas ir aktuāls! Bet ir jaunieši kas labi orientējas mūzikā, tādu ir mazāk bet tādi bija, ir un būs. |
|
2009. g. 18. decembrī, 19:42 |
Virtuozi Nu vispār ir gan! |
|
2009. g. 18. decembrī, 21:17 |
"Var atteikties no klasikas cienīšanas... No vienas puses - nevar gan, klasika ir jāciena jau par to, ka tā ir klasika, vienalga kurā žanrā. No otras puses - ja vērtē patīk/nepatīk kategorijās, bez padziļinātas analīzes, nav tur ko cienīt - nepatīk un viss. Tiesa, otrais variants liecina par šauru redzesloku un nepietiekošu izpratni." Manuprāt drizāk nezināšana (vai negribēšana zināt) runā par šauru redzesloku un nepietiekošu izpratni. Piemēram cilvēks var ļoti labi zināt rokmūzikas vēsturi, grupas un citu un atzīt ka roks viņam riebjas, un nekādas cieņas pret viņa klasiku nav. Jo ļoti grūti kaut ko cienīt, kas nepatīk (pats to teici par Wu Tang Clan), ko nesaproti, kas iet nesaskaņā ar tavu filozofiju, vērtībām, uzskatiem u.c. Arī roks daudziem nepatīk, un kuri tā pat ka tu par hiphopu var izvīrzīt argumentus, kāpēc roks ir slikta mūzika, bet cita ir laba. |
|
2009. g. 18. decembrī, 22:48 |
Tas jau ir viens un tas pats. Ja neinteresē, negribi zināt, un ja negribi zināt arī nezini. Redzi - viena lieta, ko es esmu sapratis no šīs diskusijas ir tāda - jo labāk tu kādu lietu saproti, jo mazāk tev tā krīt uz nerviem. Diskutējot, strīdoties un meklējot argumentus, es nevarēju tupi iecirsties sienā un atkārtot vienu un to pašu - nācās pastudēt kaut ko par apspriežamo lietu sīkāk. Tāpat ar jebkuru melomānu, un džezs ir lielisks piemērs. Cik tu zini zvērinātus džeza cienītājus? Es sev pazīstamos varu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Bet neviens cita žanra cienītājs - vienalga, rokeris, blūzmenis vai metālists, neteiks, ka džezs ir sūds - nepatīk, negribu klausīties jā, bet visi atzīst, ka tā ir augstvērtīga, kvalitatīva mūzika. Un tā jau ir cieņa... Respektīvi - kaut kam nav obligāti jāpatīk, lai to cienītu. Varētu piesaukt piemēru no futbola - man besī Turīnas "Juventus", bet es viņus cienu, jo zinu, ka tā ir laba komanda, kas spēlē labu futbolu. Tieši tas pats arī mūzikā- var patikt, var nepatikt, bet Meistari ir jāciena. |
|
2009. g. 19. decembrī, 00:29 |
Nu to ka džezs ir sūds neviens neteiks, galvenokārt tāpēc ka šī mūzika aizņem īpašu kategoriju. Mūsdienās muzikologi piedavā tādu sadali (kur četrās kategorijās ir visa mūzika, kas pāstāv): |
|
2009. g. 22. decembrī, 02:12 |
Īsti nesapratu, ko Tu vēlējies pateikt... Ja par mūzikas iedalījumu - principā piekrītu, ar piebildi, ka rokmūzikā(jeb precīzāk - klasiskajā rokmūzikā), ir radīts gana daudz šedevru, kas varētu būt līdzvērtīgi akadēmiskajai mūzikai. |
|
2009. g. 22. decembrī, 13:34 |
Es ne par to spēju palikt par klausitāju, jo gandrīz visi mūziķi to nespēj. Es par to ka ne nekvalitatīvas, ne kvalitatīvas mūzikas īstenībā nepāstāv, ir tikai cilvēku attieksme, uztvere, vērtības, dažas no tām piemīt visai sabiedrībai(piemēram gandrīz visi cilvēki teiktu ka augsta mūzika ir klasiska mūzika, vai džezs). Bet pati par sevi mūzika ir nekāda, viss ir nozimē, kuru viņai dod cilvēks vai sabiedrība. Nu kādi tev gadijās nepatikami secinājumi par akordiem, melodiju, harmoniju(piemēram?) Kas es jau teicu 90-to gadu sakumā gandrīz ar visiem mūzikas žanriem notika nelaime. Rokam tas bija grunge. Hiphopam tas bija gangsta-reps(āsi-sociālas temas, slikta dzīve geto, krimināls, "esmu ķļūvis krūts, būdams parasts vecis no rajona" u.t.l.). Elektroniskai mūzikai tas bija tehnoloģiju pieejamība(80-to gadu disko un sinti-popa grupas nomainīja neskaitāms skaits didžeju-mūziķu, un kopējais līmenis momentā pazeminājās). Un visi tie mūziķi, kas bija līdz 90-tiem gadiem populāri palika ārpus trenda, palika vēcmodīgi, un pats ir ne tikai klasiskais vai progresīvais roks, bet arī vecais hiphops, kurš bija mazāk nopietnāks, nebija par sliktu dzīvi geto, cietumu u.t.l., un elektroniska mūzika, kas nebija kāda didžeja mikss. Bet pedējos gados situācijā saka mainīties labajā pusē. Rokmūzikā manuprāt spilgtākas 'jaunas ēras' grupas ir The Killers un MGMT. The Killers mūzika ir dzirdams daudz no 70-to un 80-to rokmūzikas, MGMT mūzika arī(dažviet atgadina grupu Sparks). Hiphop mūzikā pēdējos gados pārādijās vairāk krāsu, daudz mazāk gangsta-repa estetikas, ārvien vairāk ietekmes no sinti-popa(piemēram Kayne West'a mūzika) arī notiek atgriešānās pie tradīcijām, pie 80-to gadu hiphopa, kas bija ne īpaši nopietns un neatņemams no electrofunk mūzikas. Elektroniskajā mūzikā arī notika izmaiņas - ir kļūva populāri mūziķi un grupas, kas nav 'vienādi didžeji' - piemēram Calvin Harris, Sam Sparro, Chromeo, tā pati Lady Gaga un citi. Protams nevajag gaidīt konkrēti to pašu, kas bija tajos gados, tā nebūs, bet tomēr situācija mūsdienu mūzikā ir daudz labāka, neka bija piemēram 2005 gadā. |
|
2009. g. 22. decembrī, 21:36 |
Un tas jau principā tikai pierāda to, kāda šajā industrijā valda stagnācija... Par Westa kungu nespriedīšu, jo trūkst info, kaut esmu dzirdējis, ka viņš esot viens no labākajiem savā žanrā. Ja par roku - visi šie Killers, My Chemical Romance un citi jenķu brīnu mi man atgādina lētu parodiju par 80. gadu melodisko roku - poor Bon Jovi wannabes... Tās būtu viens no ne sevišķi patīkamajiem secinājumiem. Protams, tas ir labāk, kā vispār nekas, bet objektīvi - mākslinieciskais līmenis ir vājš, tehniskais izpildījums - viduvējs, un kopējais skanējums atstāj trešā tējas uzlējuma iespaidu. Un te nu sanāk atgriezties pie iepriekš teiktā - kādēļ visi šie francferdinandi, mjūzi un pārējie sviesti vispār ir izpelnījušies ievērību? Tādēļ, ka nav konkurences, jo populārajos mūzikas kanālos dominē sūdīgs pops, un talantus nevienam nevajag. Hiphopā šai ziņā vēl ir vērojama kaut kāda kustība - 2000. gadu sākums/vidus pagāja pilnīgi repa zīmē, kad no mūzikas medijiem citi žanri šķita izravēti ar saknēm. Pēdējā laikā parādās vismaz kaut kāda daudzveidība, bet kopumā - ja neesi repa vai pop-hopa cienītājs, vari iet pakārties - pa TV sev tīkamu mūziku nedzirdēsi. Tāda nu reiz ir situācija - deju mūzikā melodijas vairs nav, ja vēl 90. vidū disenēs skanēja dziesmas, tad tagad tur skan dievs zina kas, rokmūzika it kā ir, bet kaut ko kvalitatīvu izdod tika grupas ar kā minimums 20 gadu stāžu, un arī tie, pa lielam jau savu pulveri ir izšāvuši. Country... nu ok, labāk nekā reps, jo tur vismaz ir melodija, bet tā... Vārdu sakot - man, kā melodiskas mūzikas cienītājam nu jau gadus 15 nav ko klausīties. Varbūt es pieļauju kļūdu par galveno grēkāzi pasludinot tieši hiphopu, bet ņemot vērā tā dominanci medijos visu šo dekādi, var secināt, kādā purvā atrodas visi pārējie mūzikas žanri, ja jau reps ir labākais, kas mums ir... |
|
2009. g. 22. decembrī, 23:52 |
Ja Tev tik ļoti vajadzīgo mūsdienu melodisko roku neviens neražo, tad tev droši vien pašam to ir jārāžo, jāiestājas konkurence ar tiem stulbiem rokeriem. Bet interesanti - tādu cilvēku ka tu(ar līdzīgu gaumi un uzskatiem) pasaulē ir ļoti daudz, arī starp jaunas pāaudzes - kāpēc tad nav nevienas jaunas grupas, kas būtu ne sliktāka par 70-to un 80-to gadu rokmūziku. Tu varēsi teikt, ka nav tāpēc ka modē ir sūdigs pops un reps. Bet tad dod linku kaut uz vienu 'netaisnīgi nenovērtētu' grupu, kura būtu ne sliktāka par 70-80-to gadu roku, būtu jauna(dalībnieki ne vecāki par 30 gadiem), un nespēlētu kaverus, nebūtu pārāk gudra(lai viņu mūzika būtu visiem saprotama) u.t.t.(tikai neraksti par Romirez, Salamanderu u.t.l.). Es ne vienu tādu nezinu, bet es pārliecināts jā būtu tiešām laba grupa, laba mūzika tad šie mūziķi kļūtu slaveni, iegūtu atzīnību. No 'indie cilvēkiem' un vienkārši neapmierinātiem ka talantīgiem nav nekādu iespēju, jo šajā neželīgajā mūzikas industrijā valda nauda, stulbas tendences. Nu pieņemsim ka tā tas ir. Bet nu parādi man kaut vienu talantīgu, kuru šī industrija atšūja un kurš palika nepamanīts un nesaprasts... nu nav tādu. Kad nebija internēta, tad tas bija iespējams, ka baigiem talantiem vienkārši neviecās ar leibliem, radio stacijām vai nezinu ko. Bet mūsdienas jebkurš var izveidot savu MySpace lapu, un nopublicēt visu ko vēlas. Un es teikšu tā - cik esmu pētijis MySpace mākslinieku profilus, neesmu atveris nevienu ļoti talantīgo mūziķi vai grupu kas būtu nenovertēta - lai viņai nebūtu daudz skatījumu, fanu, komentāru. Ir izņēmumi, bet to var izkaidrot ar faktoriem, piemēram mūzikas stils ir pārāk specifisks, mūzika ir grūti saprotama, mūzika ir garlaicīga, mūzika ir instrumentāla(brižiem tas ir šķērslis). |
|
2009. g. 23. decembrī, 20:53 |
Nenovērtētie No mūsējiem jaunajiem: |
|
2009. g. 23. decembrī, 22:56 |
Noklausijos visus un varu teikt divas lietas: |
|
2009. g. 23. decembrī, 23:00 |
Stulbais, jaunais dizains - gan linki nestrādā ka vajag, gan teksts ir saspiests vienā, ceru ka nebūs grūtību to lasīt. |
|
2010. g. 29. janvārī, 15:35 |
Hiphops ir kultūra nevis mūzika Kanyon - pirms sāc šādas diskusijas, taču palasi internetā, parocies, atrodi informāciju. nav nemaz tik tālu jāmeklē. Hiphops nav mūzika. tā ir kultūra. Un šī kultūra iekļauj sevī 4 elementus pēc vispārējās teorijas - graffiti, breiks, dj, mc(tas kas repo). tas nav reps n nejauc. pameklē tāda džeka kā Davey D saitu, tas ir hiphop vēsturnieks - tur ir viss hronoloģiski aprakstīts, kā viss saistībā ar hiphopu ir attīstījies. |
|
2010. g. 29. janvārī, 19:02 |
mmhm :DDDDDDDDDddd |
|
2012. g. 7. janvārī, 19:25 |
RE: Hiphops ir mūzika? Tā nav mūzika, tā ir deklamēšana. Radusies āfrikas džungļos vairākus gadsimtus atpakaļ, kad cilts gatavojās karam ar kai'miņcilti, tad lai paceltu kaujas garu bungu pavadībā džungļu iemīnieki vicināja šķēpus izdarīja dažādas rituālas kustības, skaitot nesakarīgas vārsmas. |
|
2012. g. 13. martā, 14:35 |
RE: Hiphops ir mūzika? Nu, bet tomeer. Shis hip-hops ir dzejas lasiijums nemainiiga ritma fonaa. |