Pēc "Mary Jane" koncerta, kuru “hosielai” un vēl dažām grupām tika uzticēts iesildīt, grupas dalībnieki ātri savāca aparatūru un nozuda beksteidžā. Tur ātrā tempā mūziķi savāca visu, kas savācams, un devās uz busiņu. Nākamā pietura – Pirmās Liepājas rokkafejnīcas divu gadu jubilejas pasākums. Ceļš no Rīgas līdz Liepājai, lai arī ierasti garš un nogurdinošs, kopā ar “hosielu” paiet ātri un jautri. Vienīgi šoferītim, hardcore grupas “Les Cortes” basistam Ilmāram, savainotās kājas dēļ iznāk spiest sajūgu ar plastmasas pudeli. Neraugoties uz to visu, viņš paspēj noreaģēt un nesabraukt kaķi pašnāvnieku, kas pagadās pa ceļam, un atpakaļceļā uzturēt jautrību, skaļi klausoties nez kur atrasto “Pienvedēja piedzīvojumu” kaseti. Kopā gadu Grupai “Hospitāļu iela” ir sena vēsture – tās dibinātājs un līderis Edgars Šubrovskis jau tālajā 1997. gadā nolēma izveidot projektu, kurā realizēt savas dziesmas. Tā kā vienā dziesmā tika izmantots Klāva Elsberga dzejolis “Hospitāļu iela”, tas arī kļuva par grupas nosaukumu. Tad uz brīdi projekts apstājās. Vēlāk, piepalīdzot meitenēm no grupas “Granātābolu namiņš”, Limbažu neatkarīgās mūzikas veterānam un Edgara senam paziņam Ivaram Mustem (grupa “Direct Injection”) un citiem mūziķiem, tika ierakstīts un izdots pirmais “Hospitāļu ielas” albums “Ir maiga nakts”, kura nosaukums tika nočiepts no F. S. Ficdžeralda romāna. Pēc šā pirmā demo ieraksta sastāvs ir mainījies vairākkārt un piedzīvotas arī muzikālās pauzes. Tomēr, neskatoties ne uz ko, gandrīz divus gadus Ingus Baušķenieka studijā tika neatlaidīgi rakstīts albums “Pilnmēness”, kuru 2004. gadā izdod “Raibā Taureņa ieraksti”. Šajā laikā, šķiet, nostiprinās arī grupas sastāvs, un šobrīd “Hospitāļu ielu” veido pieci dalībnieki. Grupas dalībnieku vecuma amplitūda: 18 līdz 28 gadi. Kā vienu no “Hospitāļu ielas” nozīmīgākajiem sasniegumiem varētu nosaukt uzvaru šāgada prestižajā pašmāju grupu konkursā “Liepājas dzintars”. Iepazīstas spēlējot Grupas dalībnieki kopā sagājuši dažādi. Tā kā Edgars ir grupas dibinātājs, grupas dalībnieku atlase sākotnēji bija viņa ziņā. “Esmu spēlējis neskaitāmās grupās un darbojies viens, bet tad sapratu, ka vienam ir par šauru, un sāku meklēt grupu,” stāsta Edgars. Grupas dalībnieki līdz Edgaram nonākuši gan apzināti, gan nejauši. “Ar Dinu esam pagalma biedri. Vienmēr esmu gribējis, lai manā grupā būtu vijole, un labāku vijolnieku par Dinu neesmu sastapis,” atzīstas Edgars. Savukārt basģitāriste Maija noskatīta grupā “Granātābolu namiņš”. Toms, kas līdz šim bijis satikts uz alternatīvās mūzikas skatuves, atnāca pēc draudzenes ieteikuma, bet Laima atrasta internetā. Edgars uzskata, ka atšķirīgās dalībnieku personības ir viens no apstākļiem, kas padara “Hospitāļu ielas” spēlēto mūziku interesantu. “Patiesībā mēs cits citu tik labi nemaz nepazīstam, tāpēc mēģinām iepazīt spēlējot. Tā arī ir interesantāk gan mēģinājumos, gan uz skatuves, jo pilnīga paredzamība ierobežotu improvizāciju,” spriež Edgars. Busiņš strauji ieripo Liepājā. Pirmā Liepājas rokkafejnīca tās divu gadu pastāvēšanas jubilejā ir pārpildīta. Mūziķi noskaņo instrumentus un dodas uz skatuvi. Šķiet, nevienam vairs nav gari un plaši jāstāsta, kas īsti par grupu ir “Hospitāļu iela”, jo, parādoties pirmajiem singliem radiostacijās un albumiem mūzikas veikalos, grupu iepazinuši ne tikai alternatīvās skatuves cienītāji. Lai arī šis koncerts “Hospitāļu ielai” ir ceturtais pēdējās nedēļas laikā, uz skatuves nemana ne mazākās noguruma pazīmes. Pēc vairāk nekā stundu ilgušā koncerta vēl pakavējamies pie “Dzelzs vilka” uzstāšanās, un laiks doties mājup. Atpakaļceļā meitenes mēģina iemigt, kamēr Toms ik pa laikam izmet kādu joku, bet Edgars kopā ar grupas menedžeri Ditu un šoferīti kontrolē lielceļu. Šajā mierīgajā gaisotnē runājam par mūziku. Vieno regejs un pasaules mūzika Katra dalībnieka ceļš uz mūzikas pasauli bijis atšķirīgs. Vokālists un dziesmu autors Edgars bērnībā spēlējis klarneti, pusaudža gados darbojies neskaitāmās pagrīdes muzikālajās apvienībās (“M. Gvarde”, “Kartāga” u.c.) kā vokālists un ģitārists un vienubrīd pat sācis solokarjeru, līdz beidzot atradis domubiedrus, kas palīdzētu īstenot viņa idejas. Edgaram patīk ļoti dažāda mūzika, bet jo īpaši krievu rokmūzika un regejs. Vijolniece Dina spēlējusi vijoli mūzikas skolā un kamerorķestrī. “Kamerorķestrī biju pieradusi pie dzelžainas disciplīnas, tādēļ šķita aizraujoši pamēģināt spēlēt vijoli grupā, jo mani interesē vijole visādos neordināros veidos, piemēram, spēlējot džezu vai regeju,” stāsta Dina. Savukārt bundzinieks Toms par mūziku sācis interesēties 15 gadu vecumā, kad pie viņa atnāca draugi un pavēstīja, ka turpmāk viņš spēlēs bungas pankroka grupā “EJ DIRST”. “Sākumā nepiekritu – gribēju spēlēt ģitāru, nevis bungas. Turklāt biedēja doma, ka mani, sēžot aizmugurē, neviens neievēros,” atceras Toms. Pēc darbības pankroka grupā Toms spēlējis arī tādās grupā kā “Melnā roze”, “D-day Rabbit” un Agneses pavadošajā sastāvā, bet tad izlēmis pievienoties “Hospitāļu ielai”. “Mani ieinteresēja iespēja spēlēt regeju un ska, jo tur ir cita fiška, jāizkopj kaut kāda tehnika, nevis tā kā pankrokā – smacē tik,” atklāj Toms. Pilnīgi no citas vides nākusi grupas otrā balss Laima. Laima jau no bērnības spēlē klavieres un dzied korī, apmeklē vokālo studiju. “Vienmēr esmu ļoti gribējusi dziedāt. Agrāk dziedāju pie spoguļa un skolas pasākumos,” saka Laima. Arī Maija bērnībā spēlējusi klavieres un akustisko ģitāru, līdz pievienojusies Carnikavas grupai “Granātābolu namiņš” un sākusi spēlēt basģitāru. Tikpat atšķirīga, cik grupas dalībnieki, ir arī viņu muzikālā gaume, vienīgais, kas vieno viņus visus, ir regejs un krievu mūzikas kultūra, ar ko iepazīstinājis un “inficējis” Edgars. Edgars Edgaram ir meita, bet nav sievas vai draudzenes. Viņš strādā reklāmas aģentūrā un ir ļoti mērķtiecīgs. Edgaram patīk “visu salikt pa plauktiņiem”, spēlēt futbolu un klausīties krievu mūziku. Maija: “Viņš ir skaists un vienmēr panāk savu. Edgars māk ļoti labi gatavot ēst.” Laima: “Edgars ir ļoti interesants cilvēks. Bieži citiem ir grūti viņu saprast, bet ja saprot, tad ir baigi O.K., jo viņam ir dziļas domas.” Dina: “Edgars ir mūsu radītājs.” Toms: “Edgaram ir savs skatījums uz daudzām lietām.” Maija Grupas basģitāriste. Maija mācās ģeogrāfos, bieži klusē, ēd soju un braukā ar riteni. Edgars: “Maija ir atklāta, kad vajag, arī rupja un skaista. Un miegaina.” Laima: “Maija ir mierīga.” Toms: “Ak, šīs šķelmīgās acis!” Dina Dina grupā spēlē vijoli un rūpējas par pozitīvu gaisotni. Edgars: “Dina ir kā dinamīts. Kad viņa uz brīdi no grupas aizgāja, es ļoti ilgojos pēc viņas. Dina ir aktīva, un viņai ir skaists augums.” Laima: “Man patīk uzklausīt Dinas padomus.” Maija: “Dina daudz smaida, lēkā un dejo.” Toms: “Es Dinu pazīstu jau no laika, kad viņa bija Brocēnu basketbola komandas karsējmeitene. Dina ir ļoti saulains cilvēks, neskopojas savu pozitīvo enerģiju dot arī citiem un nemāk dusmoties.” Laima Jaunākā dalībniece grupā. Laimai ļoti patīk atpūsties pie dabas un makšķerēt. Viņa vislabāk saprotas ar vecākiem cilvēkiem. Edgars: “Laima ir nākusi no popmūzikas vides, bet man patīk viņas attieksme pret lietām un centība. Laima ļoti skaisti dzied, un es gribētu, lai viņa iemācās būt pārliecinātāka par sevi un savām idejām.” Dina: “Laima ir sabiedriski aktīva. Viņai jābūt stiprai, jo jāsadziedas ar Edgaru un jāpacieš mūsu joki.” Toms: “Laimai ir plāna āda attiecībā pret mūsu humoru. Šķiet, ka viņa saprot ne visus mūsu jokus un ne visi viņai liekas smieklīgi. Laima ir ļoti labsirdīga.” Toms Grupas bundzinieks. Ikdienā Tomu var redzēt arī TV ekrānā komentējam sporta notikumus. Tomam ir laba humora izjūta un augsta atbildības sajūta, patīk nodarboties ar sportu. Dina: “Toms ir baigais circenis, un dažreiz viņš mēdz runāt sviestu.” Laima: “Tomam ir savs “Es”. Maija: “Viņam vienmēr blakus ir kāda blondīne.” Edgars: “Mums ir bijuši dažādi bundzinieki. Toms ar savu spēli rada ļoti stabilu sajūtu un ir pirmais manis sastaptais bundzinieks, kuram var pabļaut, lai spēlē skaļāk. Dažkārt viņš izliekas vienkāršāks, nekā patiesībā ir.”