Iedvesmo ekstrēma situācija

Brāļi stāsta, ka, lai gan kopā muzicē jau gadus divdesmit, jeb, kā paši smejas, kopš laika, kad vēl rotaļājušies smilšukastē, šis ir pirmais viņu kopīgi ierakstītais albums: "Doma bija ierakstīt tos mūsu kopā spēlētos skaņdarbus, ar ko panākumus esam guvuši visā pasaulē, muzicējot kā duets." Pēc lielas sijāšanas albumā vietu atraduši tie skaņdarbi, kas izturējuši laika, publikas un, protams, arī kritiķu pārbaudi.

Izrādās, ka doma par kopīga albuma ieskaņošanu brāļiem radusies jau 2007.gadā Yamaha konkursā, kur abi tika pie Grand Prix, turklāt tieši šajā prestižajā saksofonmūzikas festivālā  Oskars tika atzīts par Eiropas labāko saksofonistu.

Stāstot par šo visādā ziņā liktenīgo konkursu, brāļi neaizmirst pieminēt visai ekstrēmo epizodi, kad lidsabiedrība bija pazaudējusi viņu bagāžu; līdz ar to puišiem starp smalki sapucētajiem citu valstu mūziķiem nācās koncertēt citu laipni aizdotos T-kreklos. "Varbūt tieši tas mūs iedvesmoja?" puiši smejas un atgādina, ka toreiz

balvā Oskars saņēma lielisku instrumentu – YAMAHA saksofonu,

kuru nolūkot devās uz Japānu un kurš izmantots arī albuma ieskaņošanai.

Pārsteigums pašiem un klausītājiem

"Laikam jau toreiz nolēmām, ka uz tiem skaņdarbiem, ko spēlējam, gribētos palūkoties citā kopskatā. Tādēļ albumā apkopotas interpretācijas, par kurām esam dzirdējuši labus vārdus – skaņdarbi, kuru atskaņošana prasa īstu virtuozitāti un ko var saukt par īstu izaicinājumu. Tā ir īsta akrobātika, un jāpārzina daudz smalkumu, lai šo mūziku spēlētu... Tās ir īpašas kompozīcijas, ko droši var nosaukt par zelta klasiku klavierēm un saksofonam, ļoti melodiska un skaista mūzika." Abi mūziķi saskatās, un tad Raimonds vēl piebilst – albumā iekļautās kompozīcijas ir kā kodi visā pasaulē, ko atpazīst neatkarīgi no kontinenta vai nacionālās piederības.

Saksofonists Oskars Petrauskis. Foto: Publicitātess foto

Brāļi ir pārliecināti, ka

šāds instrumentu salikums – saksofons un klavieres – arī, viņuprāt, ir visai eksotisks.

Jo - pasaulē tomēr vairāk pierasts dzirdēt mazliet citādākus instrumentu salikumus. "Domāju, ka būs tā – wow!" par jauno albumu, kas būšot zināms pārsteigums, vēl nosaka Oskars, piebilstot – domājams, viens otrs albumā iekļautais skaņdarbs diez vai Latvijā šādā interpretācijā līdz šim esot dzirdēts. Turklāt šādus skaņdarbus diez vai uzņemtos spēlēt iesācējs.

Ak jā, albumā dzirdamā mūzika būs elitāra, kas domāta cilvēkiem ar normāli demokrātisku uztveri. "Gribam savienot šīs divas lietas!" uzsver Oskars, vēl atklājot – muzikālu pārsteigumu netrūks ne albumā, ne koncertā.

Stāsts par attiecībām. Arī abpusējām

Kādēļ albums saucas tieši "Mia"? "Tāpēc, ka

albumā iekļauti skaņdarbi, kas vēsta par cilvēku savstarpējām attiecībām –

piemēram, zviedru minimālista, ārkārtīgi apdāvināta komponista Jonasa Forsela skaņdarbs Mia, kurā viņš vēsta par cilvēku savstarpējo attiecību filozofiskiem modeļiem un atspoguļojis to skaņās. Šā darba nosaukumu var tulkot dažādi – tostarp arī "mana", "mīļā". Bet ir arī daudz citu lietu, kuras varbūt līdz galam neatklāsim," skaidro Raimonds.

Tūdaļ pat Oskars papildina viņa teikto, piebilstot – šo skaņdarbu komponists veltījis savai sievai. "Varētu likties, ka stāsts ir nedaudz primitīvs, taču mums šķiet svarīgi pirms katra skaņdarba nedaudz par to pastāstīt cilvēkiem. Līdz ar to arī klausīšanās jau ir citādāka," uzskata brāļi, mēģinot sarunā atklāt skaņdarba nianses, taču tad secinot – šī mūzika patiesībā ir jādzird.

"Jā, iespējams, albums ir stāsts arī par mūsu kā brāļu savstarpējām attiecībām,” puiši nenoliedz, smejot – protams,

ieskaņojot tik sarežģītu mūziku, drošinātāji šad tad esot uzdevuši,

un arī domas reizēm atšķīrušās. "Bet mēs nekāvāmies!" mūziķi sirsmīgi smejas, neslēpjot – brīžiem bijusi domu apmaiņa, taču radošā procesā tas ir tikai normāli. "Ja šo stāstu izdosies pastāstīt un cilvēkiem sagādāt prieku, patiešām būsim gandarīti!" – tā brāļi Petrauski.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Figaro".