Pauls: baidos, ka pārvērtīsimies par provinci, kurā nekas nenotiek (32)

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Pagājušajā gadā atjaunotais Latvijas Radio bigbends savos līdzšinējos koncertos ir parādījis pirmšķirīgas spējas, uzstājoties kopā arī ar ārvalstu viesiem, sacīja komponists un bigbenda patrons Raimonds Pauls. Viņš stāstīja, ka līdzšinējie koncerti ir bijuši lieliski un arī pierādījuši, ka bigbends var piesaistīt zināmu ārzemju izpildītāju interesi. Nākamais koncerts, kurā Latvijas Radio bigbends uzstāsies kopā ar kādu zināmu ārvalstu viesi, būs jau 26.aprīlī, kad Rīgas Kongresu namā paredzēts koncerts kopā ar vienu no pasaules lieliskākajiem bundziniekiem Džo Džo Meijeru.

Pateicoties fonda «Mūsdienu mūzikas centrs» mākslinieciskajam direktoram Mārim Briežkalnam, kurš ir iesaistīts dažādās starptautiskās džeza organizācijās, bigbends tiek popularizēts džeza mūziķu aprindās. Līdzīgi kā simfoniskā orķestra koncertos tiek piesaistīti diriģenti un solisti, tā arī bigbends džeza koncertos, kas ir pielīdzināmi nopietnajai mūzikai, uzstājas kopā ar citu valstu spožiem māksliniekiem.

Tomēr Paulu apbēdina tas, ka nav iespējams atrast finansējumu šim bigbendam, jo patlaban tas lielākoties turas gan uz viņa, gan mūziķu entuziasma. Komponists jau vairākkārt ticies arī ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK), taču sarunas beigušās bez rezultāta, jo nekādas atbalsta iespējas nav rastas. Viņš gan atzīst, ka saprot arī kultūras ministri, kurai visi prasa atbalstu, jo kultūras joma ir tik tālu novesta, ka visiem ir grūti. Taču tajā pašā laikā Pauls netic, ka Kultūras ministrijas budžetā nebūtu iespējams atrast līdzekļus Latvijas Radio bigbenda vajadzībām.

No komponista teiktā var noprast, ka ne vienmēr viņa un arī citu cilvēku ar lielu degsmi ieguldītais darbs tiek novērtēts, tādēļ viņš vedina izturēties ar cieņu pret tiem, kas kaut ko mēģina darīt.

«Man ir bažas par to, ka mēs nonāksim ļoti bīstamā zonā.

Mēs pārvēršamies par provinci, kurā nekas nenotiek,»

sacīja Pauls. Viņš minēja, ka, pateicoties savai aizrautībai, ir īstenojis arī citus interesantus projektus. Piemēram, kopā ar jaunajiem Latvijas Nacionālā teātra aktieriem Juri Jopi un Madaru Botmani izveidota skaita koncertprogramma, kā arī kopā ar Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jaukto kori «Aura» un Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas jaukto kori diriģenta Edgara Vītola vadībā aizvadīts krāšņs kora mūzikas koncerts «Tu esi Latvija».

«Nezinu, cik ilgi ar manu entuziasmu vien pietiks,» izteicās Pauls.

Tomēr komponists cerīgi raugās uz festivāla «Rīgas ritmi» konkursu «Riga Jazz Stage», jo viņš uzskata, ka ar spēlēšanu un dziedāšanu mēs vēl varam kaut ko sasniegt. Viņš atzina, ka džeza vokālajā izpildījumā Latvijas mūziķi ir diezgan labā līmenī, bet popmūzikā vokālais izpildījums ir viduvējs un par to liecina arī Latvijas dalībnieku sniegumi starptautiskos konkursos.

Komentāri (32)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu